Viedoklis par publiskai apspriešanai nodoto Senioru konsultatīvās padomes nolikumu

Ir apsveicama Ogres novada pašvaldības iecere veidot ciešāku sadarbību ar iedzīvotājiem, izveidojot Senioru konsultatīvo padomi. Tas var būt nozīmīgs solis ceļā uz sabiedrības grupu pārstāvniecību un līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Līdzīgi kā iedzīvotāju padomes, arī šāda konsultatīvā padome var kļūt par tiltu starp iedzīvotājiem un pašvaldību, ļaujot labāk izprast senioru vajadzības un sniegt pārdomātus ieteikumus domes darbam.

Cerams, ka šī padome būs tikai pirmā no citām konsultatīvām struktūrām, kas nākotnē pārstāvēs arī citas sabiedrības grupas - piemēram, Ģimenes jautājumu padome, Pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda padome, Iekļaujošas sabiedrības padome u.c.

Taču, pārlasot sagatavoto padomes nolikuma projektu, rodas jautājums – vai šī padome būs patiesi ietekmīgs līdzdalības mehānisms, vai tikai formāla struktūra bez reālām pilnvarām?

Padomes pienākumu uzskaitījums (6. punkts) ir pārdomāts un ietver virkni būtisku virzienu: senioru vajadzību izzināšanu (6.1.), pilsoniskās līdzdalības veicināšanu (6.2.), priekšlikumu sniegšanu (6.3.), sadarbību ar citām institūcijām un pašvaldības politikas ietekmēšanu. Pienākumos ietverta līdzdalība attīstības plānošanā (6.5.), kas ir būtiski — jo padome tādējādi teorētiski var būt klātesoša jau pirms lēmumi tiek pieņemti.

Taču šie pienākumi ir ambiciozi un daudzslāņaini, dokumentā neparedzot, kā tie praktiski būtu īstenojami.

Piemēram:

• Vai padomei būs piekļuve datiem un aptauju veikšanas iespējas, lai varētu pildīt 6.1. punktā noteikto pienākumu izzināt senioru vajadzības?

• Kā notiks normatīvo aktu ietekmes analīze (6.6.)? Vai pašvaldībai ir pienākums šādus dokumentus padomei nodrošināt savlaicīgi?

• 6.2. punkts par senioru motivēšanu būt pilsoniski aktīviem ir vērtīgs, bet vai padomei būs pietiekami resursi rīkot sabiedriskus pasākumus vai tiesības izmantot pašvaldības komunikācijas kanālus bez ierobežojumiem?

Šie piemēri rāda, ka padomei ir uzticēts ļoti apjomīgs pienākumu kopums, kas pārsniedz tās reālo rīcībspēju – bez juridiskas vai organizatoriskas garantijas, ka tā saņems nepieciešamo atbalstu vai reāli tiks iesaistīta, piemēram, pašvaldības attīstības plānu izstrādē.

Arī padomes tiesību uzskaitījumā (7. punkts) nav redzama neviena pilnvara, kas būtiski pārsniegtu to, kas jau paredzēts jebkuram aktīvam iedzīvotājam Latvijas Republikā. Tiesības piedalīties komiteju sēdēs, pieprasīt informāciju vai sniegt priekšlikumus – tās visas jau garantē Satversme (101. pants - tiesības piedalīties pašvaldības darbā), Pašvaldību likums un Informācijas atklātības likums.

Padomei nav piešķirtas nekādas īpašas iespējas: ne balstiesības lēmumu sagatavošanā, ne garantēta vieta attīstības dokumentu izstrādes darba grupās, ne pienākums pašvaldībai atbildēt uz padomes sniegtajiem priekšlikumiem. Tādejādi veidojas situācija, kurā padomei ir liela atbildība, bet nav īstas ietekmes.

VĀRDA BRĪVĪBAS IEROBEŽOŠANAS RISKS

Satraucošs ir punkts 7.6., kas paredz, ka padome var publiskot informāciju par savu darbu tikai atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai. Šāds formulējums var netieši ierobežot vārda brīvību, ja pašvaldība, piemēram, ierobežo kritisku viedokļu publicēšanu vai nosaka saskaņošanas kārtību.

Šī norma būtu pārskatāma un aizstājama ar atsauci uz vispārējo likumu ietvaru, piemēram:

“ievērojot normatīvajos aktos noteiktos informācijas pieejamības un personas datu aizsardzības ierobežojumus.”

Tādējādi tiktu saglabāta padomes atbildība, bet netiktu ierobežota tās iespēja būt publiski dzirdamai un redzamai.

PADOMES SASTĀVS - TRĪS CILVĒKI NAV PIETIEKAMI

Minētais padomes minimālais sastāvs – trīs cilvēki – ir acīmredzami nepietiekams, lai pārstāvētu dažādos senioru kopienas slāņus. Tas neatspoguļo ne teritoriālo, ne sociālo, ne pieredzes daudzveidību. Praksē šāda padome nevarēs nodrošināt pilnvērtīgu viedokļu spektru, turklāt ņemot vērā iespaidīgo pienākumu uzskaitījumu, tās darbība var kļūt tīri simboliska.

Lai konsultatīvajai padomei būtu leģitimitāte un darba spējas, tai jābūt plašāk pārstāvētai — vismaz 5–7 locekļi būtu minimums. Turklāt locekļu skaitam jāatspoguļo arī reģistrēto senioru organizāciju skaits novadā.

Atlases kārtība nedrīkst būt vienpersoniska. Tai jābūt koleģiālai, pārskatāmai un balstītai līdzdalības principos, piemēram, piesaistot sabiedrisko organizāciju pārstāvjus izvēles procesā.

NEPIETIEKAMS SĒŽU SKAITS

NOSLĒGUMĀ

Senioru padomes izveide ir pozitīvs solis – tas signalizē, ka pašvaldība ir gatava iesaistīt sabiedrību pārvaldībā. Taču, lai šī struktūra būtu vairāk nekā tikai formāla, tai jāpiešķir:

• reāla ietekme uz lēmumu sagatavošanu,
  

• skaidri mehānismi pienākumu izpildei (piemēram, datu pieejamība, piekļuve komunikācijas kanāliem, atbalsta resurss sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai),
  

• un neierobežota iespēja paust savu viedokli publiskajā telpā.

Tikai tad šī padome būs patiesi spējīga darboties sabiedrības interesēs un kļūs par stipru demokrātiskas pašvaldības balstu.

KONKRĒTI IETEIKUMI IZSTRĀDĀTĀ NOLIKUMA UZLABOŠANAI

1. Nolikums nesatur skaidru definīciju, kas šajā kontekstā uzskatāms par senioru. Tā kā Latvijas normatīvajos aktos nav vienotas definīcijas, nolikumā šī definīcija būtu precīzi formulējama.

2. Palielināt minimālo padomes locekļu skaitu no 3 uz vismaz 5–7, lai nodrošinātu daudzveidīgu pārstāvniecību un spēju kvalitatīvi pildīt uzticētos uzdevumus.

3. Noteikt, vai locekļi pārstāv sevi vai organizāciju, un attiecīgi precizēt aizvietošanas kārtību.

4. Precizēt padomes pilnvaru termiņu un tā sākuma brīdi.

5. Precizēt Padomes tiesības, pievienojot tai reālus līdzdalības instrumentus, piemēram:

• tiesības piedalīties pašvaldības izveidotās darba grupās,

• tiesības sniegt atzinumus par attīstības un budžeta dokumentiem senioru interešu aspektā.

6. Pārskatīt punktu 7.6., aizstājot neskaidro “pašvaldības noteikto kārtību” ar atsauci uz normatīvajiem aktiem, piemēram:
   “ievērojot normatīvajos aktos noteiktos informācijas pieejamības un personas datu aizsardzības ierobežojumus”,
   tādējādi aizsargājot padomes locekļu vārda brīvību.

7. Nodrošināt pašvaldības pienākumu informēt padomi par plānošanas dokumentiem un lēmumu projektiem, kas attiecas uz senioriem, lai padome varētu kvalitatīvi pildīt savus analītiskos un konsultatīvos pienākumus (6.1., 6.5., 6.6.).

8. Papildināt nolikumu ar atsauci uz pašvaldības atbildību padomes darba nodrošināšanā, t.sk. informācijas pieejamības, saziņas un pasākumu rīkošanas atbalstu.

9. Palielināt minimālo sēžu skaitu līdz vismaz 4 gadā, nosakot iespēju sasaukt papildu sēdes.