Pretošanās hibrīdapdraudējumam: no teorijas pie prakses *
Šādu pasākumu mērķis nav vērsties “pret” kādu institūciju vai personu. Mērķis ir stiprināt iedzīvotāju spēju orientēties sarežģītā informācijas vidē, saglabāt rīcībspēju krīzēs un saprast savu lomu visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā. Sabiedrības noturība neveidojas dokumentos vai publiskām deklarācijām – tā veidojas ar prasmēm, uzticēšanos un praktisku sadarbību.
Manipulācija ar informāciju – mūsu ikdiena, nevis izņēmums
Mācībās atkārtoti pārliecinājāmies: manipulācija ar informāciju nav kaut kas abstrakts vai attāls. Tā ir mūsu ikdiena – sociālajos tīklos, komentāros, ziņu virsrakstos, politiskajā komunikācijā. Tās mērķis bieži vien nav pārliecināt ar faktiem, bet gan sašķelt, radīt aizdomas, diskreditēt, mulsināt un ietekmēt.
Ir paredzams, ka šādu naratīvu intensitāte pieaugs līdz ar gaidāmajām vēlēšanām rudenī. Cīņa par varu tradicionāli aktivizē komunikācijas stratēģijas, kas balstās “mēs pret viņiem” loģikā. Tiek izmantoti dažādi vēstījumi, kas sabiedrību šķeļ, vienkāršo sarežģītus jautājumus līdz melnbaltiem pretstatiem un rada sajūtu, ka “patiesība” pieder tikai vienai pusei.
Tieši šādos apstākļos prasme atpazīt informācijas manipulāciju kļūst par drošības jautājumu. Ne tikai medijpratības, bet arī nacionālās drošības nozīmē.
NVO loma valsts aizsardzībā – nevis iegriba, bet valsts politika
Nevalstisko organizāciju iesaiste drošības stiprināšanā nav nejauša iniciatīva vai atsevišķu cilvēku iegriba. Latvijas Valsts aizsardzības koncepcijā NVO ir noteikta izšķiroša loma rīcības gatavības kultūras un sabiedrības noturības veicināšanā. NVO uzdevums ir attīstīt pilsonisko līdzdalību, sekmēt kopienu iesaisti un aktīvu rīcību valsts aizsardzībā, stiprinot sabiedrības spēju pašorganizēties. Praktiski tas nozīmē iedzīvotāju izglītošanu rīcībai krīzēs, psiholoģiskās noturības stiprināšanu, atbalstu krīzēs cietušajiem, iesaisti civilās aizsardzības pasākumos, kā arī patiesas un pārbaudītas informācijas izplatīšanu. Pēc pašvaldību un valsts iestāžu aicinājuma NVO ir paredzēta arī iesaiste krīžu un darbības nepārtrauktības plānu izspēlēs, lai stiprinātu kritisko pakalpojumu nepārtrauktību krīzes vai kara apstākļos.
Šo pašu loģiku nostiprina arī Iekšlietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas pašvaldībām, kurās uzsvērta nepieciešamība sadarboties ar aktīvajiem iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām civilās aizsardzības un krīžu gatavības jomā. Pašvaldība viena pati nevar izveidot noturīgu sabiedrību – tas ir kopīgs darbs, kurā katram ir sava loma, atbildība un kompetence.
Šādā izpratnē pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas drošības jomā nav “politizēšana”, bet gan tieša valsts politikas mērķu īstenošana vietējā līmenī – tur, kur noturība un rīcībspēja patiesībā arī veidojas: kopienās, savstarpējā uzticēšanās praksē un ikdienas sadarbībā.
Par dialogu ar pašvaldību
No pašas darbības sākuma esam konsekventi uzrunājuši pašvaldību kā partneri – aicinot piedalīties pasākumos, iesaistīties satura veidošanā, piedalīties mācībās un simulācijās, kā arī kopīgi domāt par to, kā labāk sagatavot iedzīvotājus krīzēm. Mūsu komunikācija ir bijusi korekta, cieņpilna un vērsta uz sadarbību.
Stipra pašvaldība un aktīva pilsoniskā sabiedrība nav konkurenti. Tās ir savstarpēji cieši saistītas puses, kuru sadarbība krīzes brīžos var būt izšķiroša.
Noslēgumā – par katra atbildību informācijas telpā
Hibrīdapdraudējumi nesākas tikai “kaut kur ārpusē” – tie sākas arī mūsu ikdienas informācijas patēriņā, ieradumos un reakcijās. Tāpēc katram no mums ir sava loma sabiedrības noturības stiprināšanā.
- kritiski izvērtēt publiskajā telpā izskanējušo informāciju,
- uzdot sev jautājumus – kas ir avots, kāds varētu būt vēstījuma mērķis, kam tas ir izdevīgi,
- nepārpublicēt emocionāli uzlādētus vēstījumus, tos nepārbaudot,
- meklēt faktus un kontekstu, ne tikai apstiprinājumu saviem priekšstatiem,
- saglabāt spēju sarunāties arī ar tiem, kuru viedoklis atšķiras,
- īpaši reģionālā un kopienu līmenī – jautāt, sazināties un noskaidrot. Bieži vien cilvēciska saruna var kliedēt vairāk neskaidrību nekā desmit ieraksti sociālajos tīklos.
Sabiedrības noturība sākas ar domājošiem, kritiski vērtējošiem cilvēkiem. Un tieši šī spēja – domāt, jautāt, sarunāties un sadarboties – ir mūsu spēcīgākais vairogs hibrīdapdraudējumu apstākļos.
P.S. Kad šis atskats par nupat Ogres novadā aizvadītajām digitālajām mācībām “Pretošanās hibrīdapdraudējumam” jau bija sagatavots ievietošanai biedrības mājaslapā, saņēmām nepatīkamu ziņu: kāds Ogres novada domes deputāts savā publiskajā sociālo tīklu kontā izplata nepatiesu informāciju par semināru, vēršas ar personiskiem apvainojumiem pret tā organizatoriem un dalībniekiem, un veicina sabiedrības šķelšanu. Biedrība asi nosoda šāda veida dezinformāciju un aicina iedzīvotājus nedalīties un nereagēt uz emocionāli un politiski uzlādētiem vēstījumiem.