Ogres novada domes “universālās komitejas”: zūd jēga un pieaug izmaksas

 
MINISTRIJA: Visiem domes deputātiem atkārtoti skatot katru no komitejā jau vērtētajiem jautājumiem, pēc būtības tiek dublēts domes darbs un zūd komitejas kā sagatavojošas institūcijas loma tajā.

Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība iepriekš jau publiski paudusi savu viedokli par nesenajiem Ogres novada domes veiktajiem grozījumiem galvenajā pašvaldības darbu regulējošajā dokumentā – pašvaldības nolikumā.

Grozījumi paredzēja, ka visās Ogres novada domes pastāvīgajās komitejās (Finanšu, Sociālo un veselības, Izglītības un sporta, Kultūras, Attīstības, kā arī Ielu un transporta jautājumu komitejās) turpmāk darbojas visi 23 deputāti. Šāds risinājums nepārprotami vērtējams kontekstā ar Administratīvās rajona tiesas lēmumu, kas apmierināja opozīcijas deputātu prasību un ar kuru domei tika uzlikts pienākums nodrošināt deputātu proporcionalitāti pastāvīgajās komitejās. Tā vietā, lai ievērotu tiesas nolēmuma garu un būtību, dome, šķiet, meklē formālu apvedceļu, faktiski izšķīdinot proporcionalitātes principu, iekļaujot komitejās visus deputātus.

Lai izvērtētu šādas pieejas tiesisko pamatu un tās faktisko jēgpilnumu, lūdzām par pašvaldībām atbildīgās ministrijas — Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) — viedokli. Ministrijas atzinums ir skaidrs un nepārprotams gan par komiteju funkciju būtību, gan par šādas sistēmas praktisko bezjēdzību un finanšu ietekmi. Ar Ministrijas sniegto atzinumu iespējams iepazīties šajā dokumentā.

Ministrija atgādina, ka komiteju pamata funkcijas ir atzinumu sniegšana domei un jautājumu sagatavošana izskatīšanai domes sēdē. Komitejas nav galīgo lēmumu pieņēmējas — tās veido profesionālu filtru, kas ļauj domei strādāt efektīvi, sagatavojot jautājumus kvalitatīvai un argumentētai izskatīšanai. Ja komitejās darbojas visi deputāti, šī funkcija tiek zaudēta: dome faktiski atkārto pati sevi, un komiteju jēga pazūd.

VARAM arī norāda, ka, lai gan Pašvaldību likums tieši neaizliedz visus deputātus iekļaut visās komitejās, pašvaldībai pašai ir pienākums izvērtēt šāda risinājuma lietderību. Un ministrija netieši, bet skaidri norāda, ka lietderība šeit ir apšaubāma..

Papildus ministrija akcentē arī fiskālo ietekmi. Deputāti par komiteju darbā piedalīšanos saņem atlīdzību; līdz ar to šāda “universālā komiteju sastāva” ieviešana rada papildu izmaksas bez jebkādas pievienotās vērtības pašvaldības darbam un iedzīvotājiem.

Tiesiskums nav tikai formāla atbilstība likuma minimālajām prasībām. Pašvaldībai nav pieļaujami risinājumi, kas faktiski apiet tiesas nolēmuma būtību un vājina demokrātisku līdzsvaru. Laba pārvaldība nozīmē atbildīgu, caurspīdīgu un lietderīgu rīcību — nevis formālu procesu imitāciju. Ja pašvaldība konsekventi ignorē gan tiesas secināto, gan labas pārvaldības principus, neizbēgami cieš sabiedrības uzticēšanās.

Biedrība aicina domi atgriezties pie risinājumiem, kas stiprina, nevis imitē demokrātiju, un nodrošina kvalitatīvu, sabiedrības interesēs balstītu pārvaldību.