Par 2023. gada tikšanos un Integritātes pakta sadarbības piedāvājumu Ogres novada pašvaldībai

Pēdējās dienās bijušais Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis publiskojis savu versiju par 2023. gada 21. novembra tikšanos ar mūsu biedrības un “Sabiedrības par atklātību – Delna” pārstāvēm. Viņš apgalvo, ka tikšanās laikā esam ķērušās pie “draudiem un šantāžas” un piedāvājušas iespējamos pārkāpumus Ogres novada pašvaldības iepirkumos slēpt no sabiedrības.

Tie ir ļoti nopietni apgalvojumi. Tie skar ne tikai konkrētu cilvēku un organizāciju reputāciju, bet, pasniegti kā piemērs NVO darbībai kopumā, met ēnu arī uz pilsoniskās sabiedrības sektoru un tā lomu publiskās pārvaldes uzraudzībā. Tāpēc uzskatām par nepieciešamu precizēt faktus un norādīt uz selektīvo veidu, kādā šobrīd tiek atspoguļota 2023. gada tikšanās un tai sekojošie notikumi. Helmaņa paustie apgalvojumi par mūsu rīcību neatbilst patiesībai.

Tikšanās mums ir labi palikusi atmiņā. Iecerētās sarunas par iespējamu sadarbību vietā tā mums drīzāk atgādināja nopratināšanu – toreizējais domes priekšsēdētājs lasīja priekšā iepriekš sagatavotus jautājumus par pilsonisko līdzdalību, NVO darbību un citiem jautājumiem.

Mēs savukārt izmantojām iespēju skaidrot, kādēļ bijām ieradušās, proti, pastāstīt par Integritātes paktu un piedāvāt pašvaldībai iesaistīties tā īstenošanā.

Jāatzīst, Integritātes pakts Latvijā joprojām nav plaši pazīstama prakse. Vienkāršoti to varētu saukt par godprātības aktu – vienošanos, kas paredz pilsoniskās sabiedrības iesaisti publiska iepirkuma uzraudzībā, lai sekmētu atklātu un godprātīgu iepirkuma procesu. Būtiska šādas pieejas daļa ir ne tikai iespējamo risku savlaicīga pamanīšana, bet arī iespēja veicināt iedzīvotāju uzticēšanos tam, ka publiskā iepirkuma procedūra norit godprātīgi un publiskie līdzekļi tiek izlietoti atbildīgi.

To, ka šajā jomā Ogres novadā ir vieta uzlabojumiem, nupat ļoti skaidri parādījusi arī Valsts kontrole. Revīzijā par Ogres novada pašvaldības rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu konstatētas vairākas būtiskas problēmas, tostarp iepirkumu jomā. Valsts kontrole norāda arī uz konstatētām krāpšanas riska pazīmēm un par atsevišķiem gadījumiem ir informējusi tiesībaizsardzības un citas kompetentās institūcijas.

Bet atgriezīsimies 2023. gada 21. novembrī.

Tikšanās laikā uzzinājām, ka saruna tiek ierakstīta. Iepriekš tas ar mums nebija saskaņots. Pēc tikšanās rakstiski lūdzām pašvaldībai izsniegt arī mums sarunas ierakstu. Ierakstu nesaņēmām. Arī mūsu iepriekšējais lūgums sniegt atbildi par sadarbības iespējām tobrīd bija palicis bez atbildes.

Tāpēc, ja reiz tagad šis ieraksts tiek izmantots, lai pamatotu publiskus apgalvojumus par mūsu biedrību, aicinām publicēt visu sarunu pilnā apjomā. Mums pret to nav nekādu iebildumu. Gluži pretēji – tad ikviens varēs pats dzirdēt gan sacīto, gan kontekstu un vērtēt šobrīd publiski piedāvāto sarunas interpretāciju.

Te laikam ir vietā arī viens jautājums. Ja Egils Helmanis patiešām uzskatīja, ka 2023. gada 21. novembra tikšanās laikā notiek draudi vai šantāža, vai viņš par to vērsās tiesībsargājošajās iestādēs? Mūsuprāt, tā būtu atbildīga rīcība, saskaroties ar iespējamu šantāžu.

Mums, savukārt, ir saglabājušies dokumenti no laika uzreiz pēc tikšanās.

Jau 2023. gada 27. novembrī – sešas dienas pēc sarunas – nosūtījām Egilam Helmanim un pašvaldībai rakstisku sadarbības piedāvājuma precizējumu. Tajā skaidri formulējām Integritātes pakta mērķi: nodrošināt atklātu iepirkuma procedūru, godīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, kā arī informēt sabiedrību par iepirkumu gaitu.

Turpat rakstījām arī par mērķi, kopīgi veicinot godīgus iepirkumus, sekmēt efektīvāku budžeta līdzekļu izlietojumu un vairot iedzīvotāju uzticēšanos Ogres novada pašvaldībai.

Integritātes paktu ar Ogres novada pašvaldību noslēgt neizdevās. Taču tas nenozīmē, ka pārstājām sekot pašvaldības iepirkumiem. Pamanot satraucošus signālus iepirkumu dokumentācijā, esam par tiem vērsušies atbildīgajās institūcijās. To esam darījuši arī saistībā ar Neatkarības laukuma projektu.

Un te nonākam pie plašāka jautājuma par NVO lomu.

NVO ir ļoti dažādas. Vienas palīdz cilvēkiem, citas organizē kultūras un sporta dzīvi, pārstāv dažādu sabiedrības grupu intereses, stiprina kopienas vai sniedz pakalpojumus. Stiprai demokrātijai šī dažādība ir nepieciešama.

Viena no mūsu biedrības darbības šķautnēm ir tā sauktā sabiedriskās uzraudzības loma – iespēju robežās un lielākoties brīvprātīgi sekot līdzi pašvaldības darbam, uzdot jautājumus, prasīt informāciju un vērst atbildīgo institūciju uzmanību uz situācijām, kurās saskatām problēmas.

Šāda pilsoniskās sabiedrības loma ne vienmēr ir ērta. Organizācijas, kas uzdod neērtus jautājumus un pieprasa lielāku atklātību, var sastapties arī ar pretdarbību, mēģinājumiem diskreditēt to darbu vai apšaubīt to motivāciju.

Mēs to apzināmies un esam gatavi argumentētai kritikai par savu darbu. Tā ir normāla un nepieciešama demokrātiskas sabiedrības daļa.

Taču kritika un nepatiesu faktu izplatīšana nav viens un tas pats.

Apgalvojumi, ka esam draudējuši, šantažējuši un piedāvājuši slēpt pārkāpumus no sabiedrības, nav kritika.

Tie ir meli.