Pāriet uz galveno saturu
Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība
  • Aktuāli
  • Projekti
  • Apkārtraksti
  • Video
  • Par mums
  • Kontakti
  • Ogres novada NVO

Jaunākie ieraksti

  • Par secinājumiem pēc 2026. gada 22.-23. augusta vētras un priekšlikumiem Ogres novada noturības stiprināšanai
    26. aug. 2026
  • Par 2023. gada tikšanos un Integritātes pakta sadarbības piedāvājumu Ogres novada pašvaldībai
    29. jūl. 2026
  • Valsts kontrole: Ogres novada pašvaldībā nav nodrošināta caurskatāma un atbildīga publisko līdzekļu pārvaldība
    16. jūl. 2026
  • (Uz)ticamas ziņas? Sarunu vakars par medijpratību, uzticēšanos un informācijas vidi
    25. maijs 2026
  • Neatbildēšanas kultūra. Tiesiskums kā izturības pārbaude.
    14. maijs 2026
  • Drīzumā jau trešais sarunu pasākums publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”
    20. marts 2026
  • Aicinām uz otro sarunu vakaru publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”
    8. marts 2026

Par secinājumiem pēc 2026. gada 22.-23. augusta vētras un priekšlikumiem Ogres novada noturības stiprināšanai

26. augusts, 2026 pl. 9:49

Par secinājumiem pēc 2026. gada 22.-23. augusta vētras un priekšlikumiem Ogres novada noturības stiprināšanai

Sabiedrības noturība, civilā aizsardzība un iedzīvotāju gatavība krīzes situācijām pēdējos gados ir viens no mūsu biedrības darbības virzieniem. Esam konsekventi centušies šajos jautājumos iesaistīt arī pašvaldību - aicinot uz sadarbību gan mūsu iniciatīvās un pasākumos, gan rosinot kāda vietējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvja iesaisti Civilās aizsardzības komisijas darbā. Lai gan līdzšinējā atsaucība ne vienmēr bijusi tāda, kādu cerējām, esam pārliecināti, ka sabiedrības drošība un noturība ir kopīgs pašvaldības, dienestu un sabiedrības uzdevums.

2026. gada 22.-23. augusta vētra šo sadarbības nepieciešamību parādīja ļoti praktiski. Iedzīvotāju pieredze dažādās novada teritorijās liecina, ka elektroenerģijas un sakaru pārtraukumi radīja problēmas ar piekļuvi informācijai, ūdenim un palīdzībai. Īpaši būtisks bija savlaicīgas un arī bez interneta pieejamas informācijas trūkums.

Viena no būtiskākajām šīs pieredzes mācībām ir tas, cik ļoti krīzes situācijā iedzīvotājiem nepieciešama reālistiska, uzticama un regulāri atjaunota informācija - arī tad, ja pilnīgas skaidrības par situācijas attīstību vēl nav.

Aicinām pašvaldību pēc neatliekamo seku novēršanas atklāti izvērtēt notikušo un par secinājumiem runāt arī publiski. Spēja atzīt to, kas nav izdevies, un no tā mācīties ir stipras un noturīgas pašvaldības pazīme. Šajā izvērtējumā būtiski uzklausīt iedzīvotāju pieredzi, iedzīvotāju padomes, biedrības un citas kopienu organizācijas.

Vienlaikus aicinām jau tagad sākt darbu pie konkrētiem risinājumiem:

  1. Noteikt drošības un atbalsta punktus katrā pagastā un lielākajās pilsētu apkaimēs, kur krīzes laikā iedzīvotāji var saņemt pārbaudītu informāciju, dzeramo ūdeni, iespēju uzlādēt telefonu, nepieciešamības gadījumā sasildīties un paziņot par palīdzības nepieciešamību. Šādu vietējo drošības punktu pieeja tiek izmantota, piemēram, Zviedrijā; Ogres novadam nepieciešams savām kopienām piemērots modelis. Punktiem un to darbības principiem jābūt zināmiem jau pirms krīzes.

  2. Izveidot pašvaldības koordinētu brīvprātīgo reģistru. Sakaru un elektroenerģijas pārrāvumu gadījumā brīvprātīgie var palīdzēt apsekot apkaimes, apzināt cilvēkus, kuriem nepieciešama palīdzība, izplatīt informāciju un palīdzēt drošības punktu darbībā. Gatavība palīdzēt sabiedrībā ir - sistēma tās izmantošanai jāizveido miera laikā.

  3. Izstrādāt iedzīvotāju apziņošanas kārtību situācijām, kad nedarbojas internets un mobilie sakari. Pašvaldības tīmekļvietne un sociālie tīkli nevar būt vienīgie informācijas kanāli. Informācijas apritē jāparedz pagastu pārvalžu, iedzīvotāju padomju, biedrību, sociālo darbinieku un brīvprātīgo iesaiste. Īpaši svarīgi ir savlaicīgi apzināt iedzīvotājus un iedzīvotāju grupas, kurām šādās situācijās var būt nepieciešama papildu palīdzība informācijas saņemšanā un praktiskā atbalsta nodrošināšanā. Vienlaikus pašvaldībai jābūt skaidrai kārtībai, kā krīzes laikā aktuālo informāciju operatīvi nodot radio, kas plašu elektroapgādes un sakaru traucējumu gadījumā var būt viens no būtiskākajiem informācijas avotiem iedzīvotājiem.

  4. Izveidot sistēmu aktīvai palīdzības vajadzību apzināšanai. Krīzē nevar paļauties tikai uz to, ka cilvēks pats piezvanīs pašvaldībai. Īpaši elektrības un sakaru pārrāvuma gadījumā nepieciešams mehānisms, kā apzināt cilvēkus un teritorijas, kur palīdzība nepieciešama visvairāk.

  5. Regulāri pārbaudīt gatavību praktiskās mācībās, testējot ne tikai infrastruktūras darbību, bet arī iedzīvotāju informēšanu bez interneta, drošības punktu aktivizēšanu, brīvprātīgo iesaisti un sadarbību ar vietējām kopienām.

  6. Noteikt skaidru kārtību publisko pasākumu izvērtēšanai apdraudējuma situācijās. Ja prognozētais vai jau pastāvošais apdraudējums rada būtiskus riskus cilvēku drošībai vai prasa dienestu un pašvaldības resursus novirzīt krīzes pārvaldīšanai, pašvaldībai savlaicīgi jāpieņem skaidrs lēmums par tās organizēto pasākumu atcelšanu un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos - arī par citu publisku pasākumu norises ierobežošanu vai atļauju atcelšanu. Šādās situācijās atbildību par lēmumu nevajadzētu atstāt tikai atsevišķu pasākumu organizatoru vai dalībnieku ziņā.

Vētras pieredze ir iespēja izdarīt secinājumus un sagatavoties nākamajām krīzēm labāk. Taču tas izdarāms tikai kopā ar iedzīvotājiem. Iedzīvotāju padomes, vietējās biedrības un citas kopienu organizācijas zina savas teritorijas un cilvēkus un var būt nozīmīgs sadarbības posms starp pašvaldību un sabiedrību.

Aicinām pašvaldību organizēt kopīgu vētras pieredzes izvērtējumu ar iedzīvotāju, iedzīvotāju padomju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalību un uz tā pamata vienoties par konkrētiem turpmākajiem soļiem.

Mūsu biedrība, tāpat kā līdz šim, ir gatava iesaistīties un sadarboties.



Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība