Laba iecere, neveikls īstenojums: ceļš līdz iedzīvotāju padomēm Ogres novadā
Nopietns informācijas trūkums: Balsošana par iedzīvotāju padomēm bieži notika atsevišķā telpā vai nostatus no pašvaldības deputātu vēlēšanu galvenās balsošanas vietas. Šīs vietas un telpas nereti bija vāji vai vispār nemarķētas, un vēlēšanu iecirkņu darbinieki bieži vien paši neinformēja cilvēkus par iespēju piedalīties arī šajā balsojumā. Tā rezultātā daudzi vēlētāji vienkārši devās prom, neuzzinājuši par iespēju balsot arī par iedzīvotāju padomēm.
Pasīvā attieksme un komunikācijas trūkums: Vairāki iedzīvotāji norādīja, ka informācija par iedzīvotāju padomēm tika sniegta tikai tad, ja par to īpaši jautāja. Šāda attieksme nesaskan ar iepriekš izskanējušajiem apgalvojumiem par pašvaldības vēlmi veicināt sabiedrības līdzdalību.
Neizpratne par padomju lomu: Daudzi vēlētāji pauda neizpratni par to, kas ir iedzīvotāju padomes un kāds būs to pienesums. Šī neizpratne vēl vairāk mazināja līdzdalību iedzīvotāju padomju vēlēšanās un uzticēšanos procesam.
Nepietiekama informācija par kandidātiem: Vēlētāji norādīja, ka viņiem ir grūti pieņemt lēmumu par savu izvēli, ja trūkst informācijas par kandidātiem. Reaģējot uz iedzīvotāju komentāriem, iepriekšējās balsošanas dienu gaitā gan tika izliktas mapes ar kandidātu motivācijām, taču īsas atziņas dažos teikumos nav pietiekamas izvēles veikšanai. Kaut gan pašvaldības tīmekļvietnē, sadaļā “Iedzīvotāju padomes” bija ievietota informācija par padomju locekļu kandidātiem (par tiem, kuri iesniedza informāciju par sevi), taču neviens no aptaujātajiem iedzīvotājiem nebija informēts par šādu sadaļu un iespēju iepazīties ar kandidātiem. Cilvēki izteica viedoki, ka būtu novērtējuši pašvaldības aktīvu un regulāru komunikāciju saistībā ar padomju vēlēšanām.
Balsojuma konfidencialitātes un datu aizsardzības jautājumi: Iedzīvotāji bija neizpratnē un bažīgi par prasību uz vēlēšanu biļeteniem norādīt personu datus – vārdu, uzvārdu un personas kodu. Tas raisīja jautājumus par personas datu aizsardzību, kā arī pastiprināja aizdomīgumu un neuzticēšanos procesam kopumā. Ir saprotami, ka sabiedrība ir kļuvusi piesardzīgāka, un no pašvaldības būtu bijusi nepieciešama gan skaidra komunikācija, gan caurskatāms datu apstrādes mehānisms.
Lai gan iedzīvotāju padomes ir iecerētas kā jauns līdzdalības un interešu pārstāvības instruments, to ieviešana Ogres novadā ir pierādījusi, ka bez kvalitatīvas sagatavošanās, atklātas komunikācijas un iedzīvotāju iesaistes process var zaudēt uzticamību vēl pirms tas patiesi sācies.
SECINĀJUMS
Paredzamie zemie līdzdalības rādītāji iedzīvotāju padomju vēlēšanās neatspoguļos sabiedrības nevēlēšanos iesaistīties, bet gan izgaismos būtiskus trūkumus vēlēšanu procesa organizēšanā un komunikācijā. Šī pieredze uzskatāmi parāda, ka sabiedrības līdzdalību nevar veicināt formāli un “ar gariem zobiem” – tai ir jābūt jēgpilnai, skaidrai un balstītai uz uzticēšanos.
Šie piemēri atspoguļo ne tikai konkrētas organizatoriskas nepilnības, bet arī dziļāku problēmu – nepietiekamu izpratni par sabiedrības līdzdalību kā dialoga un uzticēšanās procesu, nevis formālu procedūru. Fakts, ka iedzīvotāji masveidā netika informēti par iespēju piedalīties šajās vēlēšanās, norāda uz pašvaldības pienākumu veikt daudz mērķtiecīgāku darbu sabiedrības iesaistē un skaidrošanā.
Lai iedzīvotāju padomes kļūtu par patiesu pilsoniskās līdzdalības mehānismu, nepieciešams:
atklāts un savlaicīgs dialogs ar kopienām par padomju nozīmi, uzdevumiem un iespējām;
sistemātiska kandidātu izziņošana, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju iepazīties ar viņu pieredzi, motivāciju un redzējumu;
plaša, ērti saprotama un savlaicīga informēšana par balsošanas norisi visos vēlēšanu posmos;
profesionāla un empātiska vēlēšanu iecirkņu darbinieku sagatavošana, nodrošinot, ka viņi aktīvi informē vēlētājus;
cieņa pret vēlētāju informētību un privātumu – skaidri un caurspīdīgi datu aizsardzības risinājumi.
Lai nākotnē līdzdalības procesi būtu veiksmīgāki un godprātīgāki, būtiski ir jau šobrīd veikt neatkarīgu šī vēlēšanu procesa izvērtējumu un no tā izrietošus uzlabojumus. Tikai tad iedzīvotāju padomes varēs kalpot savam sākotnējam mērķim – būt par sabiedrības uzticības tiltu starp iedzīvotājiem un pašvaldību.
MAZS ATSKATS VĒSTURĒ
2023. gada 1. janvārī spēkā stājās jaunais “Pašvaldību likums”, kurā paredzēti vairāki līdz tam nebijuši instrumenti iedzīvotāju līdzdalības pašvaldības darbā veicināšanai un stimulēšanai. Viens no šādiem jaunievedumiem ir iedzīvotāju padomes - konsultatīvas pašvaldības institūcijas, kuru mērķis ir nodrošināt vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicināt iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam.
Likuma norma atstāj brīvprātīgu iespēju pašvaldībām veidot šīs padomes, taču uzsver, ka tās ir instruments iedzīvotāju līdzdalības un interešu aizstāvības nodrošināšanai pēc administratīvi teritoriālās reformas.
Bez iepriekš jau minētā iedzīvotāju padomes turklāt var iesniegt domes sēdē izskatāmu lēmumprojektu, kā arī rosināt publisko apspriešanu vai paust domei savu viedokli vai redzējumu kādā jautājumā.
Pēc vairākkārt paustas sabiedrības intereses, 2024. gada pavasarī Ogres novada pašvaldība rīkoja aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par padomju izveidi. Rezultāti bija nepārprotami – 95% respondentu pauda atbalstu šādai iecerei. Finanšu komiteja, atsaucoties uz aptaujas datiem, lēma izstrādāt nolikumu par iedzīvotāju padomēm, nosakot termiņu – 2024. gada 1. oktobris – un solot iesaistīt sabiedrību šī dokumenta tapšanā.
Tomēr nekāda publiska informācija par konsultācijām ar iedzīvotājiem nesekoja. 4.oktobrī Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība publicēja atklātu vēstuli pašvaldībai, aicinot:
informēt par līdz 1. oktobrim notikušajām konsultācijām;
atklāt tajās paustos viedokļus un izdarītos secinājumus;
iepazīstināt sabiedrību ar izstrādāto nolikuma projektu.
Atbildi uz šo vēstuli biedrība nesaņēma.
Tikai 2025. gada janvārī, t.i., vairāk nekā trīs mēnešus pēc noteiktā termiņa, iedzīvotāju padomju jautājums atgriezās dienaskārtībā. 23. janvārī publiskai apspriešanai tika nodots nolikuma projekts, dodot sabiedrībai divas nedēļas viedokļu iesniegšanai. Sākotnēji solītās konsultācijas ar sabiedrību pirms dokumenta izstrādes tā arī netika īstenotas.
Turpinājumā – 2025. gada martā un aprīlī – pašvaldība izsludināja kandidātu pieteikšanos iedzīvotāju padomēm, nosakot, ka vēlēšanas notiks vienlaikus ar Pašvaldību vēlēšanām – 7. jūnijā. Pieteikšanās termiņš tika vairākkārt pagarināts, un beidzot kandidāti tika atrasti teju visos novada pagastos un pilsētās. Šis process izgaismoja vairākas problēmas – iedzīvotāju zemo informētību, neizpratni par padomju lomu un funkcijām, piesardzību vai skepsi, kā arī neuzticēšanos pašvaldības vēlmei šo formātu padarīt par reālu līdzdalības mehānismu.
Ogres novadā – atšķirībā no citām pašvaldībām – nav bijusi iepriekšēja pieredze ar iedzīvotāju padomēm, kas situāciju padarīja vēl sarežģītāku. Diemžēl trūka arī mērķtiecīgas komunikācijas, kas skaidrotu padomju nozīmi, procesu un ieguvumus iedzīvotājiem.