Kam pieder publiskā telpa? Ogrē diskutē par pilsētvidi, mākslu un iedzīvotāju līdzdalību

Māksla kā sākumpunkts sarunai

Pasākums sākās Ogres Vēstures un mākslas muzejā, kur kurators Māris Grosbahs iepazīstināja ar starptautisko mākslas izstādi “Izelpa.Telpa”. Tā rosināja domāt par mākslas vietu pilsētvidē, tās spēju mainīt ierasto skatījumu uz apkārtējo vidi un iespējām ar laikmetīgās mākslas palīdzību stiprināt Ogres identitāti.

Turpinājumā dalībnieki devās uz bijušo sanatoriju “Ogre”, kur pieredzēja mākslinieces Māras Gaņģes klusuma performanci “Atlobīšanās”. Papīra čaboņas un lietus skaņu pavadībā tā aicināja apstāties, ieklausīties un pārdomāt robežas starp privāto un publisko telpu, kā arī mūsu attiecības ar apkārtējo vidi.

Performances veidošanā piedalījās Māra Gaņģe, Agnese Bordjukova un Dita Andersone.

Dažādi skatpunkti uz kopīgu pilsēttelpu

Diskusijā, ko vadīja Māris Grosbahs, piedalījās dažādu jomu pārstāvji: uzņēmēja Velga Kopce, tēlnieks Aigars Bikše, arhitekte Ilze Mekša, Ogres novada Būvvaldes pārstāvji Irisa Janevica un Dāvids Zaķis, Taurupes iedzīvotāju padomes pārstāve Kristiāna Bahmane un Džūlija Trutjaka.

Sarunā publiskā telpa tika aplūkota no dažādiem skatpunktiem - kā vieta, kur satiekas māksla, arhitektūra, kultūra, uzņēmējdarbība, pašvaldības lēmumi un iedzīvotāju ikdienas vajadzības. Tika runāts par pilsētvides attīstību, sabiedrības iesaisti, kultūras un identitātes nozīmi, kā arī par personīgās iniciatīvas spēku pārmaiņu veicināšanā.

Viens no būtiskākajiem sarunas jautājumiem bija, vai publiskā telpa ir tikai pašvaldības un speciālistu atbildība, vai tomēr ikviena pilsētas iedzīvotāja kopīga lieta?

Kādu Ogri vēlamies veidot kopā?

Pasākuma noslēgumā Mārītes Tabitas Kalniņas un Evijas Krīgeres vadītajos dialoga apļos dalībniekiem bija iespēja dalīties savā pieredzē un pārdomās par pilsētas publisko telpu, tās pieejamību, daudzveidību un iespējām iesaistīties tās veidošanā.

Dialoga apļi deva iespēju ne tikai izteikt savu viedokli, bet arī ieklausīties citos un kopīgi meklēt atbildes uz jautājumu, kā veidot Ogri par dzīvīgu, iekļaujošu un iedzīvotājiem pievilcīgu pilsētu.

Šī tikšanās vēlreiz atgādināja, ka publiskā telpa nav tikai fiziska vide - tās vērtību veido cilvēki, viņu savstarpējās attiecības, iniciatīvas un iespējas būt līdzdalīgiem. Pilsēta kļūst par patiesi kopīgu telpu tad, ja tās iedzīvotāji ne tikai izmanto to, bet arī jūtas piederīgi un atbildīgi par tās nākotni.

Paldies Evijai Krīgerei, Ogres Vēstures un mākslas muzejam, māksliniekiem, diskusijas dalībniekiem un visiem klātesošajiem par daudzveidīgo pieredzi, vērtīgajām sarunām un iespēju paskatīties uz Ogri no jauna skatpunkta!

Par projektu

Tikšanās notika Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības īstenotā projekta “Stipras kopienas – droša Latvija” ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt Ogres novada iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju iesaisti sabiedriskajos procesos, stiprināt savstarpējo uzticēšanos un pilsonisko līdzdalību, kā arī sniegt praktiskas zināšanas kopienu attīstībai.

Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par šīs publikācijas saturu atbild Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība. Projekta Nr. 2026.LV/NVOF/MIC/009