Gala ziņojums projektam: “Integritātes pakts – sabiedrības iesaiste publiskā finansējuma izlietojuma uzraudzībā”
Latvijas publisko iepirkumu apjoms sasniedz aptuveni 3,3 miljardus eiro gadā, tādēļ ir būtiski nodrošināt šo līdzekļu izlietojuma atklātību. Integritātes pakts ir instruments, kas ļauj nevalstiskajām organizācijām (NVO) sadarboties ar pašvaldībām, lai uzraudzītu publiskos iepirkumus un mazinātu korupcijas riskus. Šajā publikācijā sniedzam ieskatu par Biedrības īstenotā projekta “Integritātes pakts – sabiedrības iesaiste publiskā finansējuma izlietojuma uzraudzībā” norises gaitu, galvenajām atziņām un rekomendācijām, uzsverot integritātes pakta nozīmi ceļā uz caurspīdīgāku pārvaldību.
IEVADS
Latvijā publisko iepirkumu apjoms gadā sasniedz aptuveni 3,3 miljardus eiro – tas ir apmēram trešdaļa no valsts budžeta. Liela daļa šo līdzekļu nonāk pašvaldību rīcībā, kur tie tiek izlietoti publisko iepirkumu procedūrās. Tādēļ ir būtiski apzināties ar šiem procesiem saistītos riskus un nodrošināt to atklātību.
Atklāta un atbildīga uzraudzība, īstenojot publisko līdzekļu izlietojumu, var kļūt par nozīmīgu risinājumu, lai mazinātu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, kā arī stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos gan pašvaldību, gan valsts pārvaldei kopumā. Informācijas publiskošana un atklātība ir būtiski elementi, kas palīdz novērst korupcijas riskus un vienlaikus veicina sabiedrības iesaisti – gan risku izvērtēšanā, gan publisko tēriņu uzraudzībā.
Viena no metodēm, kas ļauj nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu ārvalstu investīciju un valsts budžeta līdzekļu izlietojumā, ir integritātes pakts – Transparency International un tās nodaļa Latvijā, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna), izstrādāts un praksē pārbaudīts instruments.
Integritātes pakts ir mehānisms, kas nodrošina sadarbību starp publiskajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, lai iepirkumu process noritētu atbilstoši tiesību aktu prasībām, samazinot interešu konflikta un korupcijas riskus, vienlaikus sekmējot sabiedrības uzticību attiecīgajam projektam. Sadarbojoties integritātes pakta ietvarā, iesaistītās puses apņemas atturēties no koruptīvas rīcības, kā arī visa procesa laikā nodrošināt atklātību un pārskatāmību.
Latvijā integritātes paktu ieviešana ir paredzēta “Administratīvās kapacitātes ceļa kartē ES Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai 2021.–2027. gada periodā” (Valsts kanceleja, Valsts administrācijas skola, 2022). Kā viena no stratēģiskajām prioritātēm tajā ir noteikta institūciju kapacitātes stiprināšana, paredzot arī integritātes paktu standartu izstrādi valsts pārvaldei ar mērķi – nodrošināt sabiedrības līdzdalību caurspīdīgā un tiesiskā ES fondu projektu ieviešanas uzraudzībā. Lai to pilnvērtīgi īstenotu, nepieciešama arī NVO kapacitātes stiprināšana, lai, publiskajam sektoram īstenojot integritātes paktus, nevalstiskais sektors būtu gatavs uzņemties svarīgo uzdevumu – uzraudzīt publiskos iepirkumus un investīcijas.
Projekts “Integritātes pakts – sabiedrības iesaiste publiskā finansējuma izlietojuma uzraudzībā” Latvijā tiek īstenots ar mērķi stiprināt šo mehānismu un praktiski pārbaudīt tā efektivitāti. Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība (turpmāk – Biedrība) sadarbībā ar Delnu projekta laikā uzraudzīja Ķekavas novada pašvaldības īstenoto iepirkumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, lai izvērtētu procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības principiem.
UZRAUDZĪBAS PROCESS
Uzraudzības metodoloģija
Uzraudzības procesā Biedrība izmantoja dažādus instrumentus, lai nodrošinātu atklātību un visaptveroši analītisku skatījumu uz iepirkuma procesu. Kā svarīgākie minami regulārs dialogs ar iesaistītajām pusēm, dokumentu analīze un dalība iepirkuma komisijas darbā, kas ļāva nepastarpināti vērot lēmumu pieņemšanas procedūru un pārliecināties par tās atbilstību normatīvajiem aktiem un labas pārvaldības principiem. Paralēli tam biedrība konsultējās ar piesaistītiem ekspertiem par atsevišķiem ar iepirkuma objektu saistītiem jautājumiem.
Ļoti būtiska sadaļa uzraudzības procesā integritātes pakta ietvaros ir sabiedrības informēšana par projekta norisi, izmantojot starpziņojumus, kā arī īsākas ziņas par uzraudzību Biedrības mājaslapā un sociālajos tīklos, tādējādi sekmējot izpratni par integritātes pakta nozīmi. Uzraudzības īstenošanas periodā Biedrība īstenojusi divas Ķekavas novada iedzīvotāju aptaujas par atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu Ķekavas novadā, no kurām viena veikta ar nepilna gada nobīdi kā atkārtots novērtējums.
Uzraudzības procesa hronoloģija
2023. gada rudens – 2024. gada pavasaris: sākotnēji Biedrība uzsāka sarunas ar Ogres novada pašvaldību par iespēju noslēgt integritātes paktu, taču, neskatoties uz vairākkārtējiem mēģinājumiem, sadarbība netika panākta.
2023. gada novembris – 2024. gada maijs: uzsākts dialogs ar Ķekavas novada pašvaldību. Notikušas vairākas klātienes un attālinātas tikšanās ar pašvaldības vadības, pašvaldības iepirkumu speciālistu, juristu un biedrību pārstāvju dalību. Šajā posmā tika precizēts līguma saturs un risināti praktiski jautājumi, tostarp saistībā ar datu aizsardzību un konfidencialitāti.
2024. gada maijs: parakstīts integritātes pakta līgums starp Ķekavas novada pašvaldību un Delnu par sadarbību atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma iepirkuma uzraudzībā.
2024. gada jūnijs – oktobris: komisijas darba uzraudzība (iepirkuma sagatavošanas posms, dokumentācijas izstrāde, iepirkuma izsludināšana, kandidātu piedāvājumu izvērtēšana, uzvarētāja noteikšana, līguma parakstīšana ar uzvarētāju), konsultācijas ar piesaistītajiem ekspertiem.
2024. gada oktobris - decembris: sadarbībā ar Ķekavas novada pašvaldību veikta iedzīvotāju aptauja un īstenots publisks, informatīvs pasākums iedzīvotājiem par jauno atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma līgumu, iedzīvotāju aptaujas rezultātiem un pašvaldības sadarbību ar biedrībām integritātes pakta ietvaros.
ATBILSTĪBAS VĒRTĒJUMS
Uzraudzības procesa ietvaros tika veikta izvērtēšana par to, vai Ķekavas novada pašvaldības iepirkuma procedūra atbilst normatīvajiem aktiem, labas pārvaldības principiem un integritātes pakta standartiem. Vērtējums balstījās uz dokumentu analīzi, dalību iepirkuma komisijas sēdēs ar novērotāja statusu un regulāru komunikāciju ar pašvaldības pārstāvjiem.
Atbilstība normatīvajiem aktiem
Analizējot iepirkuma dokumentāciju un komisijas darbību, tika konstatēts, ka procesā ievērotas visas attiecīgās normatīvās prasības:
Iepirkuma procedūra tika izsludināta saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma un Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām;
Kandidātu atlase un vērtēšana notika pēc iepriekš skaidri definētiem kritērijiem, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem;
Iepirkuma līguma nosacījumi tika definēti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ieskaitot prasības par pakalpojuma kvalitāti, termiņiem un cenu.
Viena no prasībām, kas raisīja vislielākās diskusijas Iepirkumu komisijas locekļu un iepirkuma dokumentācijas sagatavotāja - piesaistītā ārpakalpojuma sniedzēja starpā, bija prasība pēc noteikta “tīro transportlīdzekļu” īpatsvara. Minimālās prasības noteiktas Publisko iepirkumu likumā, kas balstītas Eiropas Savienībās direktīvā, taču Pasūtītājam ir tiesības noteikt iepirkuma tehniskās specifikācijas un kritērijus lielākā apjomā, lai nodrošinātu līguma priekšmeta atbilstību sabiedrības vajadzībām, vides aizsardzības, ilgtspējības vai citu politikas mērķu sasniegšanai.
Atbilstība labas pārvaldības principiem
Uzraudzības gaitā tika novērtēta arī iepirkuma procesa atbilstība labas pārvaldības principiem, tostarp atklātībai, objektivitātei un sabiedrības līdzdalībai:
Komisijas sēdes bija pieejamas novērotājam, nodrošinot procedūras atklātību;
Dokumentācija tika sagatavota un izplatīta tā, lai tā būtu saprotama un pieejama visām iesaistītajām pusēm;
Lēmumu pieņemšanā tika ievērota objektivitāte, un visi komisijas balsojumi tika protokolēti.
Integritātes pakta standartu ievērošana
Integritātes pakta standarti paredz abpusēju apņemšanos izvairīties no koruptīvas rīcības, nodrošināt informācijas atklātību un sekmēt sabiedrības uzticību. Uzraudzības gaitā tika konstatēts, ka:
Ķekavas novada pašvaldība bija atvērta sadarbībai ar Delnu, nodrošinot nepieciešamās konsultācijas un iespēju iepazīties ar iepirkuma dokumentiem;
Iepirkumu komisijas darbībā tika ievērota neatkarīga novērošana, un visi būtiskie lēmumi tika fiksēti protokolā;
Ķekavas novada pašvaldība informēja sabiedrību par noslēgto integritātes paktu ar Delnu un par uzraudzības mehānisma būtību;
Atsaucoties Biedrības aicinājumam, Ķekavas novada pašvaldība veica novada iedzīvotāju aptauju par jautājumiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu un tā kvalitāti Ķekavas novadā, kā arī organizēja tikšanos ar iedzīvotājiem, lai iepazīstinātu ar iepirkuma uzvarētāju, aptaujas rezultātiem un kopīgā sarunā spriestu par iespējamiem uzlabojumiem.
Kopējais vērtējums
Kopumā uzraudzības rezultāti liecina, ka Ķekavas novada pašvaldības īstenotais iepirkums atbilst normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības principiem, kā arī ievēro integritātes pakta standartus. Procedūra tika īstenota atklāti, vienlīdzīgi un objektīvi, nodrošinot sabiedrības interešu ievērošanu un veicinot uzticību publiskā finansējuma izlietojumam.
SABIEDRĪBAS IESAISTE
Integritātes pakta īstenošanas laikā būtiska uzmanība tika veltīta iedzīvotāju iesaistes nodrošināšanai. Biedrība rosināja un īstenoja divas Ķekavas novada iedzīvotāju aptaujas par atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu – vienu procesa sākumā un otru ar laika nobīdi kā atkārtotu novērtējumu. Aptaujas sniedza iespēju apzināt iedzīvotāju pieredzi un viedokļus, ko var izmantot gan pašvaldība, gan pakalpojuma sniedzējs, lai pilnveidotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Papildus tika organizēts publisks informatīvs pasākums, kurā iedzīvotāji tika iepazīstināti ar iepirkuma rezultātiem, jaunā līguma nosacījumiem un aptaujas atziņām, kā arī bija iespēja dialogā ar pašvaldības pārstāvjiem un biedrībām uzdot jautājumus un paust savu viedokli.
Lai gan pašvaldība sākotnēji bija atsaucīga biedrības aicinājumiem par lielāku sabiedrības līdzdalību, bija jūtams, ka integritātes pakts kā instruments ir jauns un tā jēgpilna ieviešana vēl jāapgūst visām iesaistītajām pusēm. Iedzīvotāju iesaiste nereti prasa papildu resursus un var šķist apgrūtinoša, tomēr tās ieguvumi – pat ja īstermiņā grūtāk izmērāmi – ir ļoti nozīmīgi. Plašāks dialogs un iespēja iedzīvotājiem tikt uzklausītiem stiprina uzticēšanos gan pašvaldības darbam, gan pieņemtajiem lēmumiem, īpaši jautājumos, kas saistīti ar publisko līdzekļu lietderīgu izmantošanu.
KOPSAVILKUMS UN REKOMENDĀCIJAS
Integritātes pakta īstenošana Ķekavas novadā parādīja, ka šis instruments ir nozīmīgs solis caurspīdīgākai publisko līdzekļu izmantošanai, tomēr tā praktiska īstenošana prasa rūpīgu sagatavošanos un iesaistīto pušu gatavību sadarboties. Projekta pieredze ļauj izcelt vairākas mācības, kas var noderēt gan pašvaldībām, gan NVO, kas nākotnē iesaistīsies integritātes paktu īstenošanā:
Nepieciešama NVO kapacitātes stiprināšana. Latvijā šobrīd ir ļoti maz organizāciju, kas spētu profesionāli veikt iepirkumu uzraudzību integritātes pakta ietvaros. Process ir laikietilpīgs un sarežģīts, taču apgūstams. Biedrības “Sabiedrība par atklātību - Delna” projekta mērķis – dot šādu pieredzi arī nepieredzējušām organizācijām un izstrādāt rokasgrāmatu – ir nozīmīgs ieguldījums šīs kapacitātes stiprināšanā.
Labākie rezultāti sasniedzami “savā” pašvaldībā. Ja organizācija uzrauga procesus sev tuvākā vai pazīstamā pašvaldībā, ir vieglāk orientēties vietējā kontekstā un izveidot uzticības pilnas attiecības ar pašvaldības pārstāvjiem. Tas paātrina informācijas apmaiņu un palielina sadarbības kvalitāti.
Sabiedrības un citu NVO iesaiste efektīvāka vietējā līmenī. Organizācijām ir vienkāršāk uzrunāt iedzīvotājus savā darbības teritorijā, kur jau pastāv kontakti un zināšanas par informācijas izplatīšanas kanāliem. Tas sekmē lielāku sabiedrības atsaucību un interesi par uzraudzības rezultātiem.
Pašvaldības atbalsts būtiski ietekmē iedzīvotāju līdzdalību. Pieredze ar iedzīvotāju aptaujām Ķekavas novadā apliecina, ka tad, ja pašvaldība pati izplata informāciju un aicina iedzīvotājus piedalīties, atsaucība ir ievērojami lielāka. Savukārt, ja informēšanu nodrošina tikai NVO, sasniedzamība un iesaiste ir zemāka. Pašvaldības aktīva un motivēta iesaiste tādēļ ir būtisks priekšnoteikums sabiedrības aktīvai līdzdalībai.
Vienlaikus projekta pieredze rāda, ka pašvaldības atsaucība un interese var mazināties pēc iepirkuma procedūras noslēguma, kad pakalpojums jau ieviests. Tas apliecina nepieciešamību integritātes paktu īstenošanas sākumā vienoties par pastāvīgu un sistemātisku komunikāciju gan ar sadarbības partneriem – NVO, gan ar sabiedrību visa procesa garumā. Šāda pieeja ļautu savlaicīgi uztvert iedzīvotāju izteiktās problēmas un bažas un stiprinātu uzticēšanos gan iepirkuma rezultātiem, gan publisko līdzekļu lietderīgam izlietojumam.
Šīs atziņas rāda, ka integritātes paktiem Latvijā ir potenciāls kļūt par nozīmīgu instrumentu caurspīdīgākas pārvaldības nodrošināšanai, taču to jēgpilna ieviešana prasa gan publiskā, gan nevalstiskā sektora mērķtiecīgu ieguldījumu. Liela nozīme ir savstarpējai uzticībai, sadarbības kultūras veidošanai un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšanai – tikai tā integritātes pakti varēs pilnībā attaisnot savu mērķi.
Svarīgi!
Ja Tev ir kādi jautājumi un/vai bažas par iespējamām negodprātībām iepirkumos, raksti vai zvani uz norādīto kontaktinformāciju šajā tīmekļa vietnē.
Raksts sagatavots ar Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
