Proaktīvas rīcības nozīme sadarbībā: atziņas no integritātes paktu pilotprojekta

2025. gada 26. septembrī Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība (ONPSAB) sadarbībā ar biedrību “Sabiedrība par atklātību – Delna” rīkoja tiešsaistes sarunu sociālajā vietnē Facebook, kurā apspriedām pilotprojekta pieredzi Ķekavas novadā par publisko iepirkumu uzraudzību, izmantojot integritātes pakta pieeju. Saruna piedāvāja ieskatu, kā nevalstiskās organizācijas var praktiski iesaistīties publisko līdzekļu pārvaldības procesā. Tāpat diskutējām par integritātes pakta instrumenta nozīmi sabiedrības uzticības veicināšanā publiskās naudas izlietojumam.

Sarunas dalībnieki:

- Elīna Grīnhofa, Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības (ONPSAB) valdes locekle;

- Jēkabs Kārlis Rasnačs, biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" (Delna) projektu vadītājs.

Pilotprojekta pieredze Ķekavā

Ķekavas novads ir viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kas sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām īstenojusi intergritātes paktu kādā no saviem publiskajiem iepirkumiem, demonstrējot atklātības, atvērtības un godprātības principu praktisku ieviešanu. ONPSAB pārstāve Elīna Grīnhofa stāstīja par pieredzi, uzraugot atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu. Ņemot vērā to, ka visas iesaistītās puses šādu sadarbības modeli īstenoja pirmo reizi, uzraudzības process bija laba iespēja mācīties un izdarīt secinājumus par uzlabojamiem.

Būtiskākie elementi veiksmīgas sadarbības nodrošināšanai ir pašvaldības vadības politiskā griba un atbildīgo departamentu atvērtība jauniem sabiedrības iesaistes mehāniskiem, skaidra vienošanās un vienota izpratne par publiskā iepirkuma uzraudzības gaitu, nepieciešamo ārējo komunikāciju, kā arī koordināciju procesa gaitā. Svarīgi, lai publiskā iepirkuma veicēja puse redz ieguvumus no integritātes pakta un motivē praktiskos publiskā iepirkuma īstenotājus veikt nepieciešamās papildus darbības veiksmīgas sadarbības nodrošināšanai.

Uzraudzība notika caur dalību publisko iepirkumu komisijas sēdēs, dokumentu analīzi, konsultācijām ar piesaistītiem ekspertiem.

Veiksmīgi īstenots integritātes pakts sniedz lielu pievienoto vērtību visām iesaistītajām pusēm:

• Pašvaldība var stiprināt savu reputāciju, veicināt uzticēšanos iedzīvotāju acīs, novērst būtiskus sadārdzināšanās riskus un ierobežotu konkurenci;

• NVO iegūst iespēju praktiski īstenot sabiedrības uzraudzību un dialogu ar pašvaldību un sabiedrību, vienlaikus ceļot savu kapacitāti darbā ar publisko iepirkumu procedūrām;

• Iedzīvotājiem ir iespēja gūt lielāku ieskatu publisko iepirkumu procesos un uzticēšanos publisko līdzekļu izlietojumam, kā arī potenciāli lielāku iespēju aktīvi komunicēt ar pašvaldību par publiskā iepirkuma objektu.

Iedzīvotāju vajadzības un sabiedrības uzticēšanās

Sarunā īpaši uzsvērām, ka sabiedrība novērtē atklātību, bet vienlaikus nepieciešams skaidrojums par pašvaldības funkcijām, likuma prasībām publisko iepirkumu veicējiem un citiem ierobežojumiem un saistībām, kā piemēram šajā gadījumā Publisko iepirkumu likums, kurā noteiktas prasības par videi draudzīgu un energoefektīvu transportlīdzekļu izmantošanu publiskajos iepirkumos, kā arī Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurā noteikta atkritumu apsaimniekošanas kārtība, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību. Šis secinājums par nepieciešamību pēc atklātas komunikācijas un iepirkumu apstākļu izskaidrošanas sakrīt ar Valsts kancelejas veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem – iedzīvotāji uzskata, ka atklātība publiskā finansējuma plānošanā un izlietošanā ir prioritāte, īpaši budžeta ierobežojumu un izdevumu pieauguma apstākļos. Sabiedrības uzticību stiprina skaidra informācija par pašvaldību un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, izsludinātajiem iepirkumiem un to rezultātiem. Konkrētā publiskā iepirkuma gadījumā novērojām akūtu nepieciešamību pēc komunikācijas no pašvaldības puses – gan par pašu pakalpojumu un tā izmaiņām, gan izmaksu skaidrojumu un atkritumu apsaimniekošanas kārtību kopumā.

Kā norādīts aptaujā, īpaši svarīgi ir ilgtermiņa budžeta atklātība un skaidrojumu nodrošināšana sabiedrībai, lai iedzīvotāji saprastu, kā izmanto nodokļos samaksātos līdzekļus, tādā veidā veicinot uzticēšanos sistēmai.

Secinājumi un ieteikumi

• Lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos un veicinātu izpratni par publisko līdzekļu izmantošanu, pašvaldībām būtu jārada skaidrāka un pieejamāka informācija par iepirkumiem. Iedzīvotājiem nepieciešams saprast ne tikai to, kas tiek iepirkts, bet arī – kāpēc konkrētais risinājums ir izvēlēts, kādi likuma nosacījumi to nosaka un kā tas ietekmēs viņu ikdienu. To iespējams panākt, komunikācijā par plānotajiem vai veiktajiem iepirkumiem izmantojot vienkāršu, saprotamu valodu, izvairoties no pārlieku tehniskas vai juridiskas terminoloģijas.
  
  
• Labi piemēri būtu īsi un vizuāli skaidrojumi pašvaldības mājaslapā vai sociālajos tīklos par nozīmīgākajiem iepirkumiem – ar uzsvaru uz sabiedrības ieguvumiem, izmaksām un darba norisi. Tāpat būtiska ir regulāra komunikācija – gan pirms lielākiem iepirkumiem, gan pēc tiem –, rīkojot atklātas diskusijas, sniedzot pārskatus par paveikto un iegūtajiem rezultātiem.
  
  
• Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības uzraudzītais iepirkums norisinājās laikā, kad Ķekavas novadā mainījās politiskā vadība, kam drīz pēc tam sekoja arī pašvaldību vēlēšanas. Šādos apstākļos bija nepieciešams no jauna stiprināt vienotu izpratni par integritātes pakta nozīmi un ieguvumiem gan pašvaldībai, gan sabiedrībai. Kā pieredze rāda, šāda veida iniciatīvu īstenošana lielā mērā ir atkarīga no politiskās gribas – no tā, vai vadība redz pievienoto vērtību atklātībā, līdzdalībā un sabiedrības uzticības stiprināšanā. Lai integritātes pakta principi patiešām darbotos praksē, svarīga ir vadības iesaiste un atbalsts arī pašvaldības darbiniekiem, kuri uzraudzības un caurspīdīguma nodrošināšanā iegulda papildu darbu. Tieši šis “atbalsts no augšas” ir priekšnoteikums tam, lai atklātības principi tiktu ieviesti sistemātiski, nevis atsevišķu entuziastu līmenī.
  
  
• Nodrošinot ilgtspējīgu un uzticībā balstītu sadarbību, būtiski jau projekta sākumā panākt detalizētu vienošanos par abu pušu gaidām un pienākumiem, īpaši komunikācijas jomā un visos projekta īstenošanas posmos. Skaidri noteikumi par informācijas apriti, publiskās komunikācijas kārtību un atbildību palīdz novērst pārpratumus un stiprina uzticību starp iesaistītajām pusēm. Šādu vienošanos ieteicams nostiprināt rakstiski – vai nu iekļaujot atsevišķu sadaļu līgumā, vai arī izstrādājot pielikumu, kas īpaši attiecas uz publiskās komunikācijas principiem un sadarbības pārredzamību.
  
  
• Lai veicinātu sabiedrības izpratni un uzticēšanos, nepieciešams īstenot informējošus un skaidrojošus pasākumus, kā to paredz arī 6. Nacionālais atvērtas pārvaldības rīcības plāns, izstrādājot integritātes paktu standartus un organizējot reģionāla līmeņa aktivitātes. Šādām iniciatīvām jānotiek ciešā sadarbībā ar vietējām pilsoniskajām organizācijām un pašvaldībām, pielāgojot saturu konkrēto kopienu vajadzībām un pieredzei. Reģionālas diskusijas un praktiskas darbnīcas par publisko iepirkumu atklātību, integritātes principiem un sabiedrības iesaistes iespējām palīdzētu stiprināt zināšanas un veidotu ilgtermiņā noturīgu līdzdalības kultūru.

Noslēgumā

Pilotprojekta pieredze rāda, ka integritātes pakta izmantošana publisko iepirkumu uzraudzībā sniedz konkrētus ieguvumus gan pašvaldībai, gan nevalstiskajām organizācijām, gan iedzīvotājiem, veicinot atklātību, uzticību un dialogu. Jāņem vērā, ka gan nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības šobrīd lielākoties vēl ir nepieredzējuši integritātes pakta “lietotāji”, visām iesaistītajām pusēm trūkst pieredzes tā praktiskā pielietojumā. Tāpēc katrā nākamajā integritātes pakta īstenošanā būtu sagaidāmi uzlabojumi un iespēja novērst iepriekšējo pieredžu trūkumus. Svarīgi, lai organizācijas, kas īsteno šādus uzraudzības projektus, dalītos ar savu pieredzi publiski, un lai nākamie īstenotāji rūpīgi analizētu citviet gūtās atziņas, lai procesa kvalitāti un sabiedrības uzticību pastāvīgi pilnveidotu.

Vienlaikus būtiski novērtēt atsaucību, ko izrāda sadarbībai atvērtās pašvaldības un publiskās pārvaldes institūcijas, un secinājumus, tostarp kritiku, paust cieņpilnā un uz uzlabojumiem vērstā veidā. Turpmākās aktivitātes – reģionālas diskusijas, darbnīcas un informējoši materiāli – palīdzēs nostiprināt sabiedrības izpratni par publisko līdzekļu pārvaldību un veicinās ilgtermiņa līdzdalības kultūru. Pilotprojekts apliecina, ka proaktīva, pārredzama un sadarbībā balstīta rīcība ir būtisks solis uzticības un atklātības stiprināšanā vietējā līmenī.

Svarīgi!

Ja Tev ir kādi jautājumi un/vai bažas par iespējamām negodprātībām iepirkumos, raksti vai zvani uz norādīto kontaktinformāciju šajā tīmekļa vietnē.

Delnas izstrādātā rokasgrāmata “Integritātes pakts un sabiedrības iesaiste publisko iepirkumu uzraudzībā” pieejama šajā tīmekļa vietnē.

Raksts sagatavots ar Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība un biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.