Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība - Aktuāli

Pilsoniskā aktivitāte nav interešu konflikts

Fri, 11 Sep 2026 06:52:00 +0000

Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība ir iepazinusies ar publiski pieejamo Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja Andra Kraujas vēstuli Ikšķiles pilsētas iedzīvotāju padomei. Uzskatām par nepieciešamu reaģēt, jo vēstulē paustā izpratne par interešu konfliktu un biedrošanās brīvību skar ne tikai konkrēto domstarpību Ikšķilē, bet iedzīvotāju līdzdalības principus visā Ogres novadā.

Iedzīvotāju padomes ir izveidotas vietējo kopienu interešu pārstāvībai. Arī pašvaldības pašas pieņemtā Iedzīvotāju padomju nolikuma 2. punkts nosaka, ka padomes mērķis ir nodrošināt vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību, veicinot iedzīvotāju sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Padome ir konsultatīva institūcija, kuru veido attiecīgās teritorijas iedzīvotāji.

Tādēļ bažas rada pašvaldības priekšsēdētāja vēstulē paustais secinājums, ka vairāku Ikšķiles iedzīvotāju padomes locekļu darbošanās biedrībā “Par Ikšķiles novadu” un šīs biedrības mērķi nav savienojami ar objektīvu darbu iedzīvotāju padomē.

Pašvaldības pašas pieņemtais nolikums interešu konfliktu definē daudz konkrētāk. Tā 37.punkts paredz, ka padomes loceklim jāatturas no dalības sēdē vai lēmuma pieņemšanas, ja tas ietekmē vai var ietekmēt viņa, viņa radinieka vai viņam piederoša uzņēmuma personiskās vai mantiskās intereses. Ja šāda interešu konflikta situācija ir pieļauta, nolikuma 38. punkts paredz padomei tiesības lemt par attiecīgā locekļa pilnvaru izbeigšanu.

Tātad interešu konflikts nav abstrakta uzskatu nesakritība ar pašvaldības vadību. Tam jābūt saistītam ar konkrētu interesi un konkrētu padomē izskatāmu jautājumu. Nolikums neparedz, ka dalība biedrībā vai biedrības paustie mērķi paši par sevi radītu interešu konfliktu.

Turklāt Satversmes 102. pants garantē ikviena tiesības apvienoties biedrībās. Pilsoniski aktīva cilvēka darbošanās biedrībā pati par sevi nevar kļūt par pamatu viņa piemērotības darbam iedzīvotāju padomē apšaubīšanai. Pretēja pieeja radītu bīstamu precedentu: jo aktīvāk cilvēks iesaistās savas kopienas dzīvē, jo vieglāk šo pilsonisko aktivitāti vēlāk būtu izmantot pret viņa līdzdalību pašvaldības izveidotajos līdzdalības mehānismos.

Arī jautājumā par padomes sēžu nenotikšanu publiski izskanējuši savstarpēji pretrunīgi skaidrojumi. Ikšķiles iedzīvotāju padome apgalvo, ka ir centusies sēdes sasaukt, bet to norisi ietekmējusi pašvaldības amatpersonu rīcība. Mūsu rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai konstatētu, kuras puses skaidrojums pilnībā atbilst faktiskajiem apstākļiem. Tādēļ uzskatām, ka arī pašvaldībai pirms atbildības piedēvēšanas padomei būtu jānoskaidro situācija un jāsniedz pilnīgs un pārbaudāms šo apstākļu izklāsts.

Mēs neapšaubām pašvaldības tiesības prasīt iedzīvotāju padomei ievērot tās darbību regulējošos noteikumus. Taču tādas pašas tiesiskuma, argumentācijas un labas pārvaldības prasības attiecas uz pašu pašvaldību. Konkrēti procedūras pārkāpumi ir jānošķir no atšķirīgiem pilsoniskiem uzskatiem, bet interešu konflikts ir jāpamato ar konkrētu personisku vai mantisku ieinteresētību, nevis jāprezumē no biedrošanās fakta.

Iedzīvotāju padomei nav jābūt ērtai pašvaldības vadībai. Tai jābūt tiesiskai, atklātai un spējīgai pārstāvēt vietējās kopienas intereses - arī tad, ja tās nesakrīt ar pašvaldības politiskās vadības viedokli.

Demokrātiska līdzdalība ir jēgpilna tikai tad, ja tiek respektēta arī tad, kad iedzīvotāju viedoklis ir kritisks vai neērts varai.

Ogre 2040. Kādu pilsētu vēlamies nākotnē?

Fri, 11 Sep 2026 06:44:00 +0000

Turpinot publisko sarunu ciklu “Stipras kopienas – droša Latvija”, aicinām uz nākamo tikšanos – “Ogre 2040”. Šoreiz sarunas centrā būs Ogres pilsētas nākotne. Kādu Ogri vēlamies redzēt pēc desmit, piecpadsmit gadiem? Kā pilsēta attīstīsies, un kā mēs paši varam ietekmēt tās nākotni? Par to sarunāsimies 17. septembrī plkst. 18.00.

Šobrīd top jaunais Ogres novada teritorijas plānojums – dokuments, kas noteiks būtiskus novada attīstības nosacījumus turpmākajiem gadiem. Šajā reizē uzmanību veltīsim tieši Ogres pilsētai – tās attīstības iespējām, vērtībām, dzīves vides kvalitātei un tam, kādu Ogri vēlamies veidot nākotnē.

Sarunā kopīgi meklēsim atbildes uz jautājumiem:

kādu Ogri vēlamies redzēt 2040. gadā;
kādas ir būtiskākās izvēles, plānojot pilsētas attīstību;
kā sabalansēt jaunu attīstību ar Ogres esošo vērtību saglabāšanu;
kā iedzīvotāji var iesaistīties un ietekmēt pilsētas nākotni.

Sarunas īpašie viesi būs SIA “Grupa93” – jaunā Ogres novada teritorijas plānojuma izstrādātāji. Tā būs iespēja uzzināt vairāk par topošo plānojumu, uzdot jautājumus tā izstrādātājiem un apmainīties ar idejām par labākajiem risinājumiem Ogres pilsētas attīstībai.

Svarīgi – šī tikšanās nav teritorijas plānojuma oficiālā sabiedriskā apspriešana. Tā vēl sekos. Šī ir iespēja neformālai sarunai un domu apmaiņai – labāk izprast topošo plānojumu, uzdot jautājumus un diskutēt par Ogres nākotni.

Sarunu cikls “Stipras kopienas – droša Latvija” ir vieta, kur satikties, sarunāties un kopīgi meklēt risinājumus mūsu kopienām svarīgiem jautājumiem. Tāpēc arī šoreiz svarīga būs ne tikai ekspertu pieredze, bet pašu dalībnieku jautājumi, idejas un redzējums.

👉 Dalība bez maksas - ar iepriekšēju pieteikšanos: +371 20 724 242 vai https://ej.uz/e1in7

📅 17. septembris, plkst. 18.00

📍 Ogresgrīvas pusmuiža, Rīgas iela 14a, Ogre

Sarunu organizē biedrība “Ogres Attīstības biedrība” publisko sarunu cikla “Stipras kopienas – droša Latvija” ietvaros.

Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par šīs publikācijas saturu atbild Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība. Projekta Nr. 2026.LV/NVOF/MIC/009

Brīvprātībā spēks: kā piesaistīt, noturēt un iedvesmot

Tue, 01 Sep 2026 16:27:00 +0000

Turpinot publisko sarunu ciklu “Stipras kopienas - droša Latvija”, aicinām uz nākamo tikšanos, kuras centrā šoreiz būs brīvprātīgais darbs un cilvēku iesaiste biedrību un kopienu darbā. Sākoties jaunai rudens sezonai, rodas jauni plāni, mērķi un ieceres. Taču līdzās jautājumam “Ko mēs vēlamies paveikt?” ir vērts uzdot vēl kādu - “Ar ko kopā mēs to varam paveikt?” Tāpēc šajā reizē sarunu papildināsim ar praktisku domu darbnīcu “Brīvprātībā spēks: kā piesaistīt, noturēt un iedvesmot”, kas norisināsies šī gada 8. septembrī pulksten 18:00.

Brīvprātīgie ar savu laiku, zināšanām, enerģiju un idejām palīdz biedrībām un kopienām augt un paveikt vairāk. Tomēr atrast cilvēkus, kuri vēlas iesaistīties, ir tikai pirmais solis. Kā panākt, lai viņi jūtas vajadzīgi un novērtēti? Kā atrast kopīgas intereses, sadalīt atbildību un saglabāt vēlmi darboties arī pēc pirmā entuziasma?

Sarunā un domu darbnīcā kopīgi meklēsim atbildes uz jautājumiem:

kā uzrunāt un piesaistīt jauniešus, seniorus un citus potenciālos brīvprātīgos;
kas cilvēkus patiesībā motivē iesaistīties;
kā veidot piederības un novērtējuma sajūtu;
kā salāgot organizācijas vajadzības ar brīvprātīgo interesēm un iespējām;
kā brīvprātīgo darbu padarīt par abpusēji vērtīgu pieredzi;
kā saglabāt cilvēku interesi un vēlmi iesaistīties ilgtermiņā.

Ar savu pieredzi dalīsies un brīvprātīgā darba takās mūs vadīs Anita Birzniece, biedrības “Dēms” vadītāja, mācību un diskusiju vadītāja un brīvprātīgā darba entuziaste. Sarunā izskanējušās atziņas un idejas apkopos biedrības “Ikšķiles Senioru skola” pārstāve.

Sarunu cikls “Stipras kopienas – droša Latvija” veidots kā vieta, kur dažādu paaudžu un pieredžu cilvēkiem satikties, sarunāties un kopīgi meklēt risinājumus jautājumiem, kas svarīgi mūsu kopienu attīstībai un noturībai. Arī šoreiz svarīga būs ne tikai eksperta pieredze, bet pašu dalībnieku zināšanas, jautājumi un pieredzes stāsti.

Īpaši aicināti biedrību vadītāji un pārstāvji, kopienu līderi, brīvprātīgo koordinatori un ikviens, kurš vēlas savā organizācijā vai kopienā iesaistīt vairāk cilvēku.

Sāksim jauno sezonu ar enerģiju, idejām un jaunu iedvesmu darbā ar brīvprātīgajiem!

Jo brīvprātīgais darbs nav tikai papildu rokas. Tas ir kopā darīšanas spēks, kas stiprina gan organizācijas, gan cilvēku piederību savai kopienai.

👉 Dalība bez maksas, bet ar iepriekšēju pieteikšanos šeit!

📅 Datums: 8. septembris, plkst. 18-20

📍 Vieta: Ogresgrīvas pusmuiža, Rīgas iela 14a, Ogre

Par secinājumiem pēc 2026. gada 22.-23. augusta vētras un priekšlikumiem Ogres novada noturības stiprināšanai

Wed, 26 Aug 2026 06:49:00 +0000

Sabiedrības noturība, civilā aizsardzība un iedzīvotāju gatavība krīzes situācijām pēdējos gados ir viens no mūsu biedrības darbības virzieniem. Esam konsekventi centušies šajos jautājumos iesaistīt arī pašvaldību - aicinot uz sadarbību gan mūsu iniciatīvās un pasākumos, gan rosinot kāda vietējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvja iesaisti Civilās aizsardzības komisijas darbā. Lai gan līdzšinējā atsaucība ne vienmēr bijusi tāda, kādu cerējām, esam pārliecināti, ka sabiedrības drošība un noturība ir kopīgs pašvaldības, dienestu un sabiedrības uzdevums.

2026. gada 22.-23. augusta vētra šo sadarbības nepieciešamību parādīja ļoti praktiski. Iedzīvotāju pieredze dažādās novada teritorijās liecina, ka elektroenerģijas un sakaru pārtraukumi radīja problēmas ar piekļuvi informācijai, ūdenim un palīdzībai. Īpaši būtisks bija savlaicīgas un arī bez interneta pieejamas informācijas trūkums.

Viena no būtiskākajām šīs pieredzes mācībām ir tas, cik ļoti krīzes situācijā iedzīvotājiem nepieciešama reālistiska, uzticama un regulāri atjaunota informācija - arī tad, ja pilnīgas skaidrības par situācijas attīstību vēl nav.

Aicinām pašvaldību pēc neatliekamo seku novēršanas atklāti izvērtēt notikušo un par secinājumiem runāt arī publiski. Spēja atzīt to, kas nav izdevies, un no tā mācīties ir stipras un noturīgas pašvaldības pazīme. Šajā izvērtējumā būtiski uzklausīt iedzīvotāju pieredzi, iedzīvotāju padomes, biedrības un citas kopienu organizācijas.

Vienlaikus aicinām jau tagad sākt darbu pie konkrētiem risinājumiem:

Noteikt drošības un atbalsta punktus katrā pagastā un lielākajās pilsētu apkaimēs, kur krīzes laikā iedzīvotāji var saņemt pārbaudītu informāciju, dzeramo ūdeni, iespēju uzlādēt telefonu, nepieciešamības gadījumā sasildīties un paziņot par palīdzības nepieciešamību. Šādu vietējo drošības punktu pieeja tiek izmantota, piemēram, Zviedrijā; Ogres novadam nepieciešams savām kopienām piemērots modelis. Punktiem un to darbības principiem jābūt zināmiem jau pirms krīzes.
Izveidot pašvaldības koordinētu brīvprātīgo reģistru. Sakaru un elektroenerģijas pārrāvumu gadījumā brīvprātīgie var palīdzēt apsekot apkaimes, apzināt cilvēkus, kuriem nepieciešama palīdzība, izplatīt informāciju un palīdzēt drošības punktu darbībā. Gatavība palīdzēt sabiedrībā ir - sistēma tās izmantošanai jāizveido miera laikā.
Izstrādāt iedzīvotāju apziņošanas kārtību situācijām, kad nedarbojas internets un mobilie sakari. Pašvaldības tīmekļvietne un sociālie tīkli nevar būt vienīgie informācijas kanāli. Informācijas apritē jāparedz pagastu pārvalžu, iedzīvotāju padomju, biedrību, sociālo darbinieku un brīvprātīgo iesaiste. Īpaši svarīgi ir savlaicīgi apzināt iedzīvotājus un iedzīvotāju grupas, kurām šādās situācijās var būt nepieciešama papildu palīdzība informācijas saņemšanā un praktiskā atbalsta nodrošināšanā. Vienlaikus pašvaldībai jābūt skaidrai kārtībai, kā krīzes laikā aktuālo informāciju operatīvi nodot radio, kas plašu elektroapgādes un sakaru traucējumu gadījumā var būt viens no būtiskākajiem informācijas avotiem iedzīvotājiem.
Izveidot sistēmu aktīvai palīdzības vajadzību apzināšanai. Krīzē nevar paļauties tikai uz to, ka cilvēks pats piezvanīs pašvaldībai. Īpaši elektrības un sakaru pārrāvuma gadījumā nepieciešams mehānisms, kā apzināt cilvēkus un teritorijas, kur palīdzība nepieciešama visvairāk.
Regulāri pārbaudīt gatavību praktiskās mācībās, testējot ne tikai infrastruktūras darbību, bet arī iedzīvotāju informēšanu bez interneta, drošības punktu aktivizēšanu, brīvprātīgo iesaisti un sadarbību ar vietējām kopienām.
Noteikt skaidru kārtību publisko pasākumu izvērtēšanai apdraudējuma situācijās. Ja prognozētais vai jau pastāvošais apdraudējums rada būtiskus riskus cilvēku drošībai vai prasa dienestu un pašvaldības resursus novirzīt krīzes pārvaldīšanai, pašvaldībai savlaicīgi jāpieņem skaidrs lēmums par tās organizēto pasākumu atcelšanu un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos - arī par citu publisku pasākumu norises ierobežošanu vai atļauju atcelšanu. Šādās situācijās atbildību par lēmumu nevajadzētu atstāt tikai atsevišķu pasākumu organizatoru vai dalībnieku ziņā.

Vētras pieredze ir iespēja izdarīt secinājumus un sagatavoties nākamajām krīzēm labāk. Taču tas izdarāms tikai kopā ar iedzīvotājiem. Iedzīvotāju padomes, vietējās biedrības un citas kopienu organizācijas zina savas teritorijas un cilvēkus un var būt nozīmīgs sadarbības posms starp pašvaldību un sabiedrību.

Aicinām pašvaldību organizēt kopīgu vētras pieredzes izvērtējumu ar iedzīvotāju, iedzīvotāju padomju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalību un uz tā pamata vienoties par konkrētiem turpmākajiem soļiem.

Mūsu biedrība, tāpat kā līdz šim, ir gatava iesaistīties un sadarboties.

Par 2023. gada tikšanos un Integritātes pakta sadarbības piedāvājumu Ogres novada pašvaldībai

Wed, 29 Jul 2026 05:43:00 +0000

Pēdējās dienās bijušais Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis publiskojis savu versiju par 2023. gada 21. novembra tikšanos ar mūsu biedrības un “Sabiedrības par atklātību – Delna” pārstāvēm. Viņš apgalvo, ka tikšanās laikā esam ķērušās pie “draudiem un šantāžas” un piedāvājušas iespējamos pārkāpumus Ogres novada pašvaldības iepirkumos slēpt no sabiedrības.

Tie ir ļoti nopietni apgalvojumi. Tie skar ne tikai konkrētu cilvēku un organizāciju reputāciju, bet, pasniegti kā piemērs NVO darbībai kopumā, met ēnu arī uz pilsoniskās sabiedrības sektoru un tā lomu publiskās pārvaldes uzraudzībā. Tāpēc uzskatām par nepieciešamu precizēt faktus un norādīt uz selektīvo veidu, kādā šobrīd tiek atspoguļota 2023. gada tikšanās un tai sekojošie notikumi. Helmaņa paustie apgalvojumi par mūsu rīcību neatbilst patiesībai.

Tikšanās mums ir labi palikusi atmiņā. Iecerētās sarunas par iespējamu sadarbību vietā tā mums drīzāk atgādināja nopratināšanu – toreizējais domes priekšsēdētājs lasīja priekšā iepriekš sagatavotus jautājumus par pilsonisko līdzdalību, NVO darbību un citiem jautājumiem.

Mēs savukārt izmantojām iespēju skaidrot, kādēļ bijām ieradušās, proti, pastāstīt par Integritātes paktu un piedāvāt pašvaldībai iesaistīties tā īstenošanā.

Jāatzīst, Integritātes pakts Latvijā joprojām nav plaši pazīstama prakse. Vienkāršoti to varētu saukt par godprātības aktu – vienošanos, kas paredz pilsoniskās sabiedrības iesaisti publiska iepirkuma uzraudzībā, lai sekmētu atklātu un godprātīgu iepirkuma procesu. Būtiska šādas pieejas daļa ir ne tikai iespējamo risku savlaicīga pamanīšana, bet arī iespēja veicināt iedzīvotāju uzticēšanos tam, ka publiskā iepirkuma procedūra norit godprātīgi un publiskie līdzekļi tiek izlietoti atbildīgi.

To, ka šajā jomā Ogres novadā ir vieta uzlabojumiem, nupat ļoti skaidri parādījusi arī Valsts kontrole. Revīzijā par Ogres novada pašvaldības rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu konstatētas vairākas būtiskas problēmas, tostarp iepirkumu jomā. Valsts kontrole norāda arī uz konstatētām krāpšanas riska pazīmēm un par atsevišķiem gadījumiem ir informējusi tiesībaizsardzības un citas kompetentās institūcijas.

Bet atgriezīsimies 2023. gada 21. novembrī.

Tikšanās laikā uzzinājām, ka saruna tiek ierakstīta. Iepriekš tas ar mums nebija saskaņots. Pēc tikšanās rakstiski lūdzām pašvaldībai izsniegt arī mums sarunas ierakstu. Ierakstu nesaņēmām. Arī mūsu iepriekšējais lūgums sniegt atbildi par sadarbības iespējām tobrīd bija palicis bez atbildes.

Tāpēc, ja reiz tagad šis ieraksts tiek izmantots, lai pamatotu publiskus apgalvojumus par mūsu biedrību, aicinām publicēt visu sarunu pilnā apjomā. Mums pret to nav nekādu iebildumu. Gluži pretēji – tad ikviens varēs pats dzirdēt gan sacīto, gan kontekstu un vērtēt šobrīd publiski piedāvāto sarunas interpretāciju.

Te laikam ir vietā arī viens jautājums. Ja Egils Helmanis patiešām uzskatīja, ka 2023. gada 21. novembra tikšanās laikā notiek draudi vai šantāža, vai viņš par to vērsās tiesībsargājošajās iestādēs? Mūsuprāt, tā būtu atbildīga rīcība, saskaroties ar iespējamu šantāžu.

Mums, savukārt, ir saglabājušies dokumenti no laika uzreiz pēc tikšanās.

Jau 2023. gada 27. novembrī – sešas dienas pēc sarunas – nosūtījām Egilam Helmanim un pašvaldībai rakstisku sadarbības piedāvājuma precizējumu. Tajā skaidri formulējām Integritātes pakta mērķi: nodrošināt atklātu iepirkuma procedūru, godīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, kā arī informēt sabiedrību par iepirkumu gaitu.

Turpat rakstījām arī par mērķi, kopīgi veicinot godīgus iepirkumus, sekmēt efektīvāku budžeta līdzekļu izlietojumu un vairot iedzīvotāju uzticēšanos Ogres novada pašvaldībai.

Integritātes paktu ar Ogres novada pašvaldību noslēgt neizdevās. Taču tas nenozīmē, ka pārstājām sekot pašvaldības iepirkumiem. Pamanot satraucošus signālus iepirkumu dokumentācijā, esam par tiem vērsušies atbildīgajās institūcijās. To esam darījuši arī saistībā ar Neatkarības laukuma projektu.

Un te nonākam pie plašāka jautājuma par NVO lomu.

NVO ir ļoti dažādas. Vienas palīdz cilvēkiem, citas organizē kultūras un sporta dzīvi, pārstāv dažādu sabiedrības grupu intereses, stiprina kopienas vai sniedz pakalpojumus. Stiprai demokrātijai šī dažādība ir nepieciešama.

Viena no mūsu biedrības darbības šķautnēm ir tā sauktā sabiedriskās uzraudzības loma – iespēju robežās un lielākoties brīvprātīgi sekot līdzi pašvaldības darbam, uzdot jautājumus, prasīt informāciju un vērst atbildīgo institūciju uzmanību uz situācijām, kurās saskatām problēmas.

Šāda pilsoniskās sabiedrības loma ne vienmēr ir ērta. Organizācijas, kas uzdod neērtus jautājumus un pieprasa lielāku atklātību, var sastapties arī ar pretdarbību, mēģinājumiem diskreditēt to darbu vai apšaubīt to motivāciju.

Mēs to apzināmies un esam gatavi argumentētai kritikai par savu darbu. Tā ir normāla un nepieciešama demokrātiskas sabiedrības daļa.

Taču kritika un nepatiesu faktu izplatīšana nav viens un tas pats.

Apgalvojumi, ka esam draudējuši, šantažējuši un piedāvājuši slēpt pārkāpumus no sabiedrības, nav kritika.

Tie ir meli.

Valsts kontrole: Ogres novada pašvaldībā nav nodrošināta caurskatāma un atbildīga publisko līdzekļu pārvaldība

Thu, 16 Jul 2026 19:06:00 +0000

2026. gada 16. jūlijā ir publicēts Valsts kontroles revīzijas ziņojums par Ogres novada pašvaldību. Mēs ceram, ka tas kļūs par sākumu reālām pārmaiņām Ogres novada pārvaldībā.

Revīzijas ziņojumā konstatētas būtiskas neatbilstības un sistēmiski trūkumi finanšu pārvaldībā, iekšējā kontrolē, attīstības plānošanā, iepirkumu organizēšanā un lēmumu caurskatāmībā. Revīzijā identificētas arī krāpšanas riska pazīmes, par kurām informētas tiesībaizsardzības iestādes. Valsts kontrole secina, ka šādi trūkumi apdraud uzticēšanos publiskajai pārvaldei.

Revīzijas secinājumi spilgti parāda to, par ko daudzi novada iedzīvotāji un organizācijas runā jau ilgstoši - pašvaldības darbs nav pietiekami atklāts un caurskatāms, savukārt dialogs ar iedzīvotājiem nereti tiek uztverts nevis kā vērtība, bet kā nevēlams apgrūtinājums.

Tieši tāpēc īpaši svarīga ir neatkarīgu valsts institūciju loma.

Valsts kontrole ir viena no Latvijas demokrātijas un tiesiskas valsts balstiem. Tās neatkarība nav formalitāte - tā ir priekšnoteikums tam, lai sabiedrība varētu uzticēties, ka publiskā vara tiek uzraudzīta objektīvi un profesionāli. Tāpēc publiski izteikumi, kuros bez faktiem un pierādījumiem tiek apšaubīta šīs institūcijas neatkarība vai pausti pieņēmumi par politisku ietekmi, nav tikai viedoklis. Tie grauj sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām un līdz ar to arī mūsu valsts noturību. Laikā, kad uzticēšanās demokrātiskajām institūcijām ir īpaši svarīga, šādai retorikai ir tālejošas sekas.

Šis stāsts ir arī par pilsonisko līdzdalību.

Ikviens iedzīvotājs ir aicināts būt vērīgs, atbildīgs un nepalikt vienaldzīgs, ja pamana iespējamas nelikumības vai sliktas pārvaldības pazīmes. Tieši tā darbojas demokrātiska valsts - iedzīvotāji ziņo, neatkarīgas institūcijas izvērtē un pieņem profesionālus, izsvērtus lēmumus.

Nevalstiskajām organizācijām kā aktīvu iedzīvotāju kopām šajā procesā ir īpaša atbildība.

Arī mūsu biedrība pirms vairākiem gadiem atsaucās Valsts kontroles publiskajam aicinājumam sniegt informāciju par iespējamām problēmām pašvaldību darbā. Esam pārliecināti, ka to darīja arī citas Ogres novada organizācijas un iedzīvotāji. Mūsu uzdevums nav veikt revīzijas vai pieņemt spriedumus. Mūsu uzdevums ir būt vērīgiem, ziņot un izmantot demokrātiskas valsts piedāvātos mehānismus. Savukārt izvērtēšana ir neatkarīgu institūciju kompetence.

Tieši tā darbojas stipra pilsoniskā sabiedrība. Un tieši tā kļūst stiprāka arī valsts.

Ziņojums pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/ogres-novada-pasvaldibas-ricibas-ar-finansu-lidzekliem-un-mantu-likumiba-un-lietderiba

(Uz)ticamas ziņas? Sarunu vakars par medijpratību, uzticēšanos un informācijas vidi

Mon, 25 May 2026 09:40:00 +0000

Jau 2. jūnijā plkst. 18:30 Ogresgrīvas pusmuižā notiks ceturtais sarunu vakars ciklā “Stipras kopienas - droša Latvija”.

Mēs dzīvojam laikā, kad informācijas ir vairāk nekā jebkad agrāk - ziņas, viedokļi, video, komentāri un “eksperti” mūs sasniedz nepārtraukti. Sociālie tīkli kļuvuši par galveno informācijas avotu daudziem cilvēkiem, taču vienlaikus tie rada vidi, kur emocijas bieži uzvar faktus, bet klikšķi - saturu.

Kam mēs šodien uzticamies? Kā atšķirt informāciju no manipulācijas? Cik atbildīgi un daudzveidīgi ir mūsdienu mediji? Kādu lomu spēlē politika, algoritmi un sensāciju kultūra? Un ko šajā visā var darīt pats cilvēks?

Uz šiem un citiem jautājumiem kopīgi meklēsim atbildes ceturtajā sarunu vakarā publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas - droša Latvija”, kas būs veltīts medijpratībai, uzticēšanās jautājumiem un informācijas videi mūsdienās.

Sarunu vadīs Dāvis Matskins, bet kā eksperte vakara sarunā piedalīsies Klinta Ločmele - komunikācijas un medijpratības pētniece no Latvijas Universitātes.

Sarunu vakars būs iespēja ne tikai klausīties ekspertu skatījumā, bet arī pašiem iesaistīties diskusijā par to, kā veidojas mūsu priekšstati par notiekošo un kā informācijas vide ietekmē sabiedrību, demokrātiju un savstarpējo uzticēšanos.

👉 Dalība bez maksas, bet ar iepriekšēju pieteikšanos: https://ej.uz/uzticamasziņas

📅 Datums: 2. jūnijs, 18:30–20:30 (ierašanās no 18:00)

📍 Vieta: Ogresgrīvas pusmuiža, Ogrē, Rīgas ielā 14a

Neatbildēšanas kultūra. Tiesiskums kā izturības pārbaude.

Thu, 14 May 2026 07:26:00 +0000

Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 14. janvārī atzina par prettiesisku Ogres novada pašvaldības rīcību, uzliekot par pienākumu pašvaldībai viena mēneša laikā rakstveidā atvainoties Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrībai. Tiesa secināja, ka pašvaldība nebija atbildējusi uz biedrības iesniegumiem, nebija izvērtējusi lūgumu par telpu nodrošināšanu. Spriedumā īpaši uzsvērts, ka šī rīcība “nav tikai tehniska kļūda, bet gan labas pārvaldības principa pārkāpums”. Taču atvainošanos biedrība sagaidīja tikai šonedēļ, pēc atkārtotas vēršanās tiesā.

Prasību administratīvajā tiesā biedrība iesniedza pirms apmēram pusotra gada. Šādi izlēmām rīkoties ne jau tāpēc, ka vēlētos tiesāties ar savu pašvaldību. Taču bija sakrājies pārāk daudz neatbildētu iesniegumu un situāciju, kurās pašvaldība vienkārši neiesaistījās dialogā. Vēršanos tiesā redzējām kā galēju instrumentu, lai mēģinātu panākt elementāru komunikāciju un atbildību.

Prasībai izvēlējāmies vienu konkrētu gadījumu no plašāka līdzīgu situāciju kopuma. Tas bija saistīts ar biedrības darbības atbalstu - informācijas pieejamību, telpu nodrošināšanu un attieksmi pret pilsoniskās sabiedrības organizāciju kopumā. Izvēlētajā gadījumā neatbildēšanas sekas bija jūtamākas un robežojās ar kaitniecību. Taču pati situācija nebija unikāla. Drīzāk otrādi - diezgan ikdienišķa. Tieši tāpēc tā šķita svarīga un piemērota precedenta radīšanai.

Latvijā iedzīvotāju tiesības saņemt atbildes no valsts un pašvaldību iestādēm nav tikai “labā prakse”. Tās izriet no Satversmes 104. panta, Iesniegumu likuma, Informācijas atklātības likuma, Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma. Tie paredz pienākumu iestādēm atbildēt, skaidrot savu rīcību, ievērot labas pārvaldības principu un nodrošināt taisnīgu procedūru saprātīgā termiņā.

Praksē tas ne vienmēr notiek.

Spriedumā pašvaldībai tika uzlikts pienākums viena mēneša laikā rakstveidā atvainoties biedrībai. Valsts nodevu par tiesvedību pašvaldība biedrībai atmaksāja, taču pati atvainošanās - būtiskākais kaitējuma atlīdzinājums - noteiktajā termiņā netika saņemta. Lai panāktu sprieduma izpildi, konsultējāmies ar tiesu par tālāko rīcību situācijā, kad nolēmums netiek pildīts. Tiesa skaidroja, ka šādos gadījumos iespējams sūdzēties par sprieduma neizpildi, savukārt tiesa var lemt par naudassoda piemērošanu atbildīgajai amatpersonai.

Tikai pēc šāda tiesas “atgādinājuma” pašvaldība nosūtīja formālu atvainošanos par “pieļauto prettiesisko rīcību, nenodrošinot biedrības darbības atbalstu”.

Šis nav stāsts par vienu atvainošanos vai konkrētu neatbildētu iesniegumu. Tas vairāk ir stāsts par nesamērību.

Lai panāktu šķietami pašsaprotamu lietu - saņemtu atbildi uz iesniegumu, panāktu, ka pašvaldība izvērtē lūgumu pēc būtības vai pat pilda tiesas spriedumu - nepieciešams ieguldīt ļoti daudz laika, enerģijas un neatlaidības. Tas prasa orientēties normatīvajos aktos, sekot termiņiem, rakstīt procesuālus dokumentus un būt gatavam ilgstošai tiesvedībai - citiem vārdiem, ieguldīt ievērojamus resursus, lai panāktu, ka likumos noteiktais tiek ievērots arī praksē.

Lielākā daļa cilvēku to nedara. Nevis tāpēc, ka nebūtu saskārušies ar neatbildētiem iesniegumiem, bet tāpēc, ka mūsu katra resursi ir ierobežoti un ieguvums bieži vien ir nesamērīgs pret ieguldījumu.

Arī šajā gadījumā gala rezultāts būtībā bija formāla atvainošanās, turklāt saņemta tikai pēc atkārtotas vēršanās tiesā.

Pa šo laiku ir sakrājušies arī citi neatbildēti iesniegumi. Teorētiski arī par tiem iespējams iet to pašu ceļu - vērsties tiesā, gaidīt spriedumu un pēc tam vēl panākt tā izpildi. Taču tas nozīmētu vēl vienu gadu vai ilgāk procesā, lai beigās panāktu to, kam labā pārvaldībā būtu jānotiek bez tiesas iesaistes.

Protams, svarīgi ir tas, ka Latvijā pastāv iespēja aizstāvēt savas tiesības tiesā. Taču demokrātiskas valsts kvalitāti nevar mērīt tikai pēc tā, vai cilvēkam teorētiski ir iespēja tiesāties. Tieši tāpēc tik būtisks ir labas pārvaldības princips - tam demokrātiskā valstī būtu jākļūst par neapspriežamu standartu, nevis izņēmumu vai labas gribas jautājumu.

Labas pārvaldības principa būtība ir vienkārša - valsts un pašvaldības institūcijām jāstrādā cilvēku labā, jāspēj atbildēt, skaidrot savu rīcību, iesaistīties dialogā un cienīt sabiedrību arī tad, ja viedokļi nesakrīt.

Tieši attieksme bieži vien kļūst par lielāko problēmu. Priekšstats, ka “mēs te lemjam, bet tie cilvēki ārpusē tikai traucē”, neveidojas vienā dienā. Tas nostiprinās caur mazām ikdienas situācijām - neatbildētiem iesniegumiem, ignorētiem jautājumiem, nevēlēšanos skaidrot lēmumus vai iesaistīties sarunā.

Un tieši šādas, šķietami mazas un ikdienišķas situācijas ilgtermiņā grauj uzticēšanos valstij un vietvarai daudz vairāk nekā skaļi politiski konflikti.

Uzticēšanās nav abstrakts jēdziens. Ja cilvēkiem rodas sajūta, ka dialogs ar institūcijām nav iespējams, ka viņi netiek uzklausīti vai ka taisnīguma panākšana ir pārāk dārga un laikietilpīga, mazinās vēlme iesaistīties un pieaug atsvešinātība.

Tāpēc demokrātiskas pārvaldības kvalitāti nosaka ne tikai tiesu sistēma vai formālas procedūras, bet arī ikdienas attieksme - spēja atbildēt, skaidrot savu rīcību un sarunāties ar cilvēkiem.

Elīna Grīnhofa, Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība

Drīzumā jau trešais sarunu pasākums publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”

Fri, 20 Mar 2026 13:38:00 +0000

2026. gada 9. aprīlī Ikšķilē notiks nākamā tikšanās publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”. Šoreiz sarunas centrā – digitalizācija un tās ietekme uz mūsu ikdienu, kopienām un sabiedrību kopumā.

Sarunas tēma “Cik digiTĀLI esam?” aicina kopīgi domāt par to, kā digitālie risinājumi ietekmē mūsu dzīvi – vai tie patiešām to padara vienkāršāku un pieejamāku ikvienam? Vai bezmaksas apmācības palīdz? Vai jaunie pakalpojumi ir veidoti, domājot par lietotāju? Vai kļūstam digitāli drošāki? Un kas ir tas, ko katrs no mums jau spēj paveikt “aizvērtām acīm”?

Sarunas tēmu palīdzēs atklāt Zane Matesoviča, piedāvājot savu skatījumu uz digitālo prasmju attīstību, lietotāju pieredzi un sabiedrības gatavību pārmaiņām.

Vienlaikus sarunā īpaša uzmanība tiks pievērsta cilvēciskajai dimensijai – kā nepazaudēt savstarpējās saites straujas digitalizācijas laikā un ko darīt, lai līdz ar tehnoloģiju attīstību nezaudētu cilvēkus, kuri dažādu iemeslu dēļ netiek līdzi pārmaiņām. Kā veidot sabiedrību, kurā ir vieta ikvienam? Jo mēs esam maz, un mums vajag mūs visus.

Saruna iecerēta kā atvērta un iekļaujoša tikšanās, kurā katram dalībniekam ir sava pieredze un pārdomas. Tās kopā liekot, iespējams gan iegūt jaunas atziņas sev, gan dot vērtīgu pienesumu citiem.

Sarunu cikls “Stipras kopienas – droša Latvija” ir vieta, kur satikties, runāt un ieklausīties – par to, kas mūs vieno un stiprina kā kopienu.

👉 Dalība bez maksas, bet ar iepriekšēju pieteikšanos – anketa šeit!

📅 Datums: 9. aprīlis, 11:00

📍 Vieta: Daugavas prospekts 34, Ikšķile

Aicinām uz otro sarunu vakaru publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”

Sun, 08 Mar 2026 08:15:00 +0000

2026. gada 19. martā Lielvārdē notiks otrais sarunu vakars publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas - droša Latvija”. Šoreiz sarunas centrā būs jautājums par dzīves kvalitāti laukos un vietējās kopienas lomu savas vietas attīstībā, iepazīstot pieeju, ko starptautiski dēvē par Habitability jeb vietas dzīvojamības konceptu.

Pasākuma laikā dalībnieki iepazīsies ar Habitability/dzīvojamības pieeju – metodi, kas palīdz analizēt, cik dzīvojama, pieejama un cilvēkiem piemērota ir konkrētā vieta. Tomēr šī nebūs tikai teorētiska iepazīšanās ar jēdzienu. Sarunas gaitā dalībnieki kopīgi identificēs aspektus, kas ietekmē dzīvojamību laukos – gan iespējas, gan šķēršļus, balstoties savā pieredzē un vietējās kopienas skatījumā.

Pasākumā kā viesis piedalīsies Āris Ādlers, kurš ir AEIDL (Eiropas asociācija vietējai attīstībai) valdes loceklis, neatkarīgais eksperts un starptautiskās asociācijas „PREPARE AISBL” prezidents. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze vietējās attīstības, pilsoniskās sabiedrības un IT projektu vadībā, tostarp kā vietējās rīcības grupas „Jūras Zeme” valdes priekšsēdētājam.

Sarunu turpinājumā pasākums pārtaps praktiskā darbnīcā, kur dalībnieki varēs iepazīt dzīvojamības analīzes pieeju un gūt idejas, kā šo metodi izmantot savas vietas izpētē. Balstoties uz sarunā identificētajiem izaicinājumiem, tiks organizētas arī risinājumu darbnīcas, kur kopīgi meklēsim praktiskus soļus un pieejas, kā vietējā sabiedrība var iesaistīties pārmaiņu veidošanā un savas dzīves vides uzlabošanā.

Sarunu vakara formāts paredz ne tikai klausīties ekspertu skatījumu, bet galvenokārt kopīgā sarunā izzināt savu dzīves vidi. Caur sarunu un dažādu pieredžu satikšanos iespējams labāk saprast ne tikai pašu tēmu, bet arī to, kā mēs katrs uztveram savu vietu, kādi ir mūsu ikdienas izaicinājumi un kas patiesībā veido dzīvojamības sajūtu konkrētā kopienā.

👉 Dalība bez maksas, bet ar iepriekšēju pieteikšanos – anketa šeit!

📅 Datums: 19. marts, 18:00

📍 Vieta: Koprades telpa "CoLabora Lielvārde", Ausekļa iela 1a, Lielvārde