Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība - Aktuāli

Kas mūs spēcina un (sa)tur kopā? Noslēdzošais sarunu vakars ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”

Thu, 15 Oct 2026 07:19:00 +0000

Kas mums palīdz justies piederīgiem savai vietai un cilvēkiem? Kas dod spēku grūtākos brīžos? Un kas mūs satur kopā arī tad, ja esam atšķirīgi savos uzskatos, pieredzē un dzīves izvēlēs?
30. oktobrī plkst. 18.30 Ogresgrīvas pusmuižā aicinām uz noslēdzošo sarunu vakaru ciklā “Stipras kopienas - droša Latvija”. Šoreiz pievērsīsimies jautājumam, kas oktobra beigās vienlaikus izskanēs daudzviet Latvijā - kas mūs spēcina un (sa)tur kopā?

Laikā, kad sabiedrībā nereti vairāk pamanām atšķirīgo nekā kopīgo, ir vērts aizdomāties, kas veido mūsu savstarpējo uzticēšanos un piederības sajūtu. Vai tās ir kopīgas vērtības, vieta, kur dzīvojam, cilvēki mums līdzās, kultūra un tradīcijas? Vai varbūt spēja sarunāties, uzklausīt un būt līdzās arī tad, kad nepiekrītam cits citam?

Sarunu vakara viesis būs ogrēnietis, aktieris Jānis Āmanis. Kopā ar viņu un vakara dalībniekiem runāsim par cilvēku savstarpējām attiecībām, piederību savai pilsētai un kopienai, kultūras lomu sabiedrības saliedēšanā un to, kas mums katram palīdz saglabāt cilvēcību un saikni ar citiem.

Šis būs vakars ne tikai klausīšanai, bet arī pārdomām un sarunām. Aicināsim dalībniekus dalīties savā pieredzē un meklēt atbildes uz šķietami vienkāršu, bet ļoti būtisku jautājumu - kas ir tas, kas mūs patiesi vieno?

Ar šo tikšanos noslēgsim sarunu ciklu “Stipras kopienas - droša Latvija”, kurā kopš februāra esam runājuši par uzticēšanos, līdzdalību, kopienu attīstību un citiem jautājumiem, kas ietekmē mūsu spēju būt stiprai un saliedētai sabiedrībai.

Jo droša Latvija sākas ar cilvēkiem, kuri uzticas, sarunājas un ir gatavi būt cits citam līdzās.

📅 30. oktobris, plkst. 18.30–20.00
📍 Ogresgrīvas pusmuiža, Rīgas iela 14a, Ogre
Dalība: bez maksas, ar iepriekšēju pieteikšanos, saite šeit: https://ej.uz/e1in7

Sarunu vakars notiek Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības īstenotā projekta “Stipras kopienas – droša Latvija” ietvaros.

Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par šīs publikācijas saturu atbild Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība. Projekta Nr. 2026.LV/NVOF/MIC/009

Kopā stiprāki! Vietējās kopienas kā lauku attīstības dzinējspēks

Mon, 21 Sep 2026 06:55:00 +0000

Kā vietējā kopiena var kļūt par spēku, kas ne tikai veido aktīvāku un dzīvotspējīgāku dzīvesvietu, bet arī palīdz cilvēkiem būt gatavākiem neparedzētām situācijām. 28. septembrī Lēdmanes pagasta saimniecībā “Siliņi” aicinām uz nākamo publisko sarunu cikla “Stipras kopienas – droša Latvija” tikšanos – “Kopā stiprāki! Vietējās kopienas kā lauku attīstības dzinējspēks”.

Šoreiz runāsim par kopienu pašorganizēšanos, spēju uzņemties iniciatīvu un savstarpēji palīdzēt, kā arī par vietējo kopienu lomu un gatavību krīzes situācijās. Sarunas papildinās praktiska kopā gatavošanas meistarklase, kurā pārbaudīsim, ko un kā iespējams pagatavot apstākļos, kad pieejamie resursi ir ierobežoti.

18.00 | Kopienas pašorganizēšanās un brīvprātīgā iniciatīva

Pieredzē dalīsies biedrība “Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība”.

Kas motivē cilvēkus apvienoties, veidot brīvprātīgo kopienas un būt gataviem palīdzēt citiem krīzes situācijās? Runāsim par to, kā no idejas nonākt līdz reālai rīcībai un kā kļūt proaktīviem arī vietās, kur šādu iniciatīvu vēl nav.

Dalībnieki varēs iepazīt praktisko pieredzi un saņemt padomus jaunu vietējo iniciatīvu veidošanai.

19.00 | Ko pagatavot krīzes apstākļos? Kopā gatavošanas meistarklase

Meistarklasi vadīs jaunās paaudzes šefpavārs Markuss Žamoidiks.

Praktiskā nodarbībā kopīgi gatavosim un runāsim par to, kā nodrošināt maltīti apstākļos, kad ierastie resursi nav pieejami. Pievērsīsimies ilgstoši glabājamu produktu izmantošanai, vienkāršām receptēm, kuru pagatavošanai nav nepieciešama elektrība, un kopīgas gatavošanas organizēšanai krīzes situācijās.

20.00 | Civilmilitārā sadarbība un lauku kopienu gatavība krīzes apstākļos

Sarunu vadīs Ričards Batarags, NBS AŠ Civilmilitārās sadarbības vecākais eksperts.

Kas ir civilmilitārā sadarbība, un kāda tajā ir vietējo kopienu loma? Runāsim par civilmilitārās sadarbības principiem, kopienu iesaisti valsts drošībā un to, kā zināšanas, savstarpējā uzticēšanās un spēja sadarboties var palīdzēt krīzes apstākļos.

Kad un kur?

📅 28. septembris, no plkst. 18.00

📍 Lēdmanes pagastā, Ogres novadā, saimniecībā “Siliņi”.

Dalība pasākumā ir bez maksas.

Pasākums notiks lauku vidē, tādēļ aicinām izvēlēties laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus.

Pasākums ir daļa no publisko sarunu cikla “Stipras kopienas – droša Latvija”, kurā aktualizējam kopienu spēju sadarboties, pašorganizēties un līdzdarboties, stiprinot gan vietējo kopienu, gan sabiedrības noturību kopumā.

Ētikas komisija ir vajadzīga. Bet kādai tai jābūt?

Fri, 18 Sep 2026 09:37:00 +0000

Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība jau vairākus gadus ir aicinājusi Ogres novada pašvaldību stiprināt ētikas standartus un izveidot skaidru mehānismu to ievērošanai. Biedrība savulaik rosināja arī sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv “Par ētisku Ogres novada domi”, bet 2023. gadā vērsās pašvaldībā ar priekšlikumu izstrādāt vienotu pašvaldības Ētikas kodeksu.

Tādēļ mēs noteikti atbalstām to, ka Ogres novada dome beidzot veido deputātu Ētikas komisiju. Jautājums nav par to, vai šāda komisija ir vajadzīga. Jautājums ir - kādai tai jābūt, lai tā patiešām stiprinātu ētikas kultūru un sabiedrības uzticēšanos domei?

Pašvaldība piedāvā komisijā iekļaut visus 23 domes deputātus, pamatojot to ar nepieciešamību nodrošināt domē ievēlēto politisko spēku proporcionālu pārstāvību un iespējami augstu objektivitāti.

Mūsuprāt, tieši šis pamatojums prasa plašāku diskusiju.

Ētikas komisija nav vēl viena domes komiteja

Domes politisko lēmumu pieņemšanā vēlēšanās iegūtajam mandātu skaitam ir pašsaprotama nozīme - vairākums pieņem lēmumus un uzņemas par tiem politisko atbildību.

Ētikas komisijas uzdevums ir cits. Tai jāvērtē deputātu rīcības atbilstība kopīgi pieņemtiem ētikas principiem un visiem deputātiem vienādi piemērojamām uzvedības normām.

Tādēļ rodas jautājums, vai politiskā proporcionalitāte ir piemērotākais princips institūcijai, kas vērtē deputātu ētiku. Ja visi 23 deputāti komisijā saglabā to pašu politisko spēku samēru, kāds jau pastāv domē, un jautājumi tiek izlemti ar balsu vairākumu, pastāv risks, ka arī ētikas jautājumu izvērtēšana kļūst par politiskā vairākuma balsojumu.

Uzmanības vērts ir Saeimas piemērs. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā katru Saeimas frakciju pārstāv vienāds deputātu skaits - divi. Tātad lielākai frakcijai ētikas jautājumu izskatīšanā nav vairāk balsu tikai tāpēc, ka tai ir vairāk deputātu Saeimā.

Ogres novada domei nav jākopē Saeimas modelis. Taču tā pamatā ir būtiska atziņa: ētikas jautājumu izvērtēšana nav tas pats, kas politiska lēmuma pieņemšana. Izpratni par to, kas ir vai nav pieņemama deputāta rīcība, nevajadzētu noteikt tam, kurš politiskais spēks vēlēšanās ieguvis vairāk mandātu. Sarunā par ētiku vienlīdz svarīgai jābūt katra domē pārstāvētā politiskā spēka balsij.

Komisija nav pašmērķis

Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” veiktais pašvaldību ētikas regulējuma izvērtējums uzsver, ka būtiska nav tikai Ētikas komisijas formāla pastāvēšana. Nepieciešama skaidra komisijas kompetence, pārkāpumu izskatīšanas kārtība un saprotamas sekas par konstatētiem pārkāpumiem. Ētikas komisijas funkcijai nevajadzētu aprobežoties tikai ar balsošanu par jau notikušu pārkāpumu. Tai būtu jāpalīdz veidot vienotu izpratni par ētikas standartiem, skaidrot tos un veicināt to konsekventu piemērošanu.

Tādēļ būtiskākais jautājums nav, vai komisijā būs 7, 11 vai 23 deputāti. Būtiskākais ir tas, kādu Ētikas komisiju mēs veidojam un kādam jābūt tās uzdevumam.

Vispirms komisija, pēc tam tās noteikumi?

Pašvaldība informē, ka pēc Ētikas komisijas izveidošanas pati komisija izstrādās un apstiprinās savu nolikumu, nosakot kompetenci, darba organizāciju un iesniegumu izskatīšanas kārtību.

Mūsuprāt, secībai vajadzētu būt pretējai.

Pirms komisijas izveidošanas būtu jābūt skaidram, kas var tajā vērsties, kā tiek izskatīti iesniegumi, kā tiek novērsti interešu konflikti, vai komisijas sēdes un balsojumi būs publiski, kā tiks pamatoti un publiskoti lēmumi un kādas būs sekas konstatēta pārkāpuma gadījumā.

Jābūt skaidram arī tam, kā komisija rīkosies, ja iesniegums attieksies uz vairākiem deputātiem, politisko grupu vai domes vadības rīcību. Bez šiem noteikumiem nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt arī piedāvāto komisijas sastāvu.

Aicinām vispirms vienoties par principiem

Biedrība jau iepriekš ir rosinājusi diskusiju par ētikas standartiem Ogres novada pašvaldībā. Arī pati pašvaldība, 2023. gadā izstrādājot Ētikas kodeksu, uzsvēra sabiedrības iesaistes nepieciešamību un nodeva kodeksa projektu sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Tādēļ būtu tikai konsekventi tāpat rīkoties arī tagad.

Aicinām Ogres novada domi pirms galīgā lēmuma publiski pamatot, kādēļ Ētikas komisijā nepieciešams iekļaut visus 23 deputātus un kā šāds modelis novērsīs iespēju, ka ētikas jautājumi tiek izšķirti pēc tā paša pozīcijas un opozīcijas balsu samēra, kas pastāv domē.

Tāpat aicinām vispirms izstrādāt un publiskot Ētikas komisijas nolikuma projektu, dodot iespēju par to izteikties sabiedrībai.

Mēs esam aicinājuši izveidot Ētikas komisiju, tāpēc tās izveidi vērtējam kā nepieciešamu soli. Taču komisijas pastāvēšana pati par sevi vēl negarantē ētisku pārvaldību. Tās vērtību noteiks tas, vai komisija būs veidota tā, lai tās lēmumiem varētu uzticēties gan domes deputāti, gan Ogres novada iedzīvotāji.

Pilsoniskā aktivitāte nav interešu konflikts

Fri, 11 Sep 2026 06:52:00 +0000

Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība ir iepazinusies ar publiski pieejamo Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja Andra Kraujas vēstuli Ikšķiles pilsētas iedzīvotāju padomei. Uzskatām par nepieciešamu reaģēt, jo vēstulē paustā izpratne par interešu konfliktu un biedrošanās brīvību skar ne tikai konkrēto domstarpību Ikšķilē, bet iedzīvotāju līdzdalības principus visā Ogres novadā.

Iedzīvotāju padomes ir izveidotas vietējo kopienu interešu pārstāvībai. Arī pašvaldības pašas pieņemtā Iedzīvotāju padomju nolikuma 2. punkts nosaka, ka padomes mērķis ir nodrošināt vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību, veicinot iedzīvotāju sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Padome ir konsultatīva institūcija, kuru veido attiecīgās teritorijas iedzīvotāji.

Tādēļ bažas rada pašvaldības priekšsēdētāja vēstulē paustais secinājums, ka vairāku Ikšķiles iedzīvotāju padomes locekļu darbošanās biedrībā “Par Ikšķiles novadu” un šīs biedrības mērķi nav savienojami ar objektīvu darbu iedzīvotāju padomē.

Pašvaldības pašas pieņemtais nolikums interešu konfliktu definē daudz konkrētāk. Tā 37.punkts paredz, ka padomes loceklim jāatturas no dalības sēdē vai lēmuma pieņemšanas, ja tas ietekmē vai var ietekmēt viņa, viņa radinieka vai viņam piederoša uzņēmuma personiskās vai mantiskās intereses. Ja šāda interešu konflikta situācija ir pieļauta, nolikuma 38. punkts paredz padomei tiesības lemt par attiecīgā locekļa pilnvaru izbeigšanu.

Tātad interešu konflikts nav abstrakta uzskatu nesakritība ar pašvaldības vadību. Tam jābūt saistītam ar konkrētu interesi un konkrētu padomē izskatāmu jautājumu. Nolikums neparedz, ka dalība biedrībā vai biedrības paustie mērķi paši par sevi radītu interešu konfliktu.

Turklāt Satversmes 102. pants garantē ikviena tiesības apvienoties biedrībās. Pilsoniski aktīva cilvēka darbošanās biedrībā pati par sevi nevar kļūt par pamatu viņa piemērotības darbam iedzīvotāju padomē apšaubīšanai. Pretēja pieeja radītu bīstamu precedentu: jo aktīvāk cilvēks iesaistās savas kopienas dzīvē, jo vieglāk šo pilsonisko aktivitāti vēlāk būtu izmantot pret viņa līdzdalību pašvaldības izveidotajos līdzdalības mehānismos.

Arī jautājumā par padomes sēžu nenotikšanu publiski izskanējuši savstarpēji pretrunīgi skaidrojumi. Ikšķiles iedzīvotāju padome apgalvo, ka ir centusies sēdes sasaukt, bet to norisi ietekmējusi pašvaldības amatpersonu rīcība. Mūsu rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai konstatētu, kuras puses skaidrojums pilnībā atbilst faktiskajiem apstākļiem. Tādēļ uzskatām, ka arī pašvaldībai pirms atbildības piedēvēšanas padomei būtu jānoskaidro situācija un jāsniedz pilnīgs un pārbaudāms šo apstākļu izklāsts.

Mēs neapšaubām pašvaldības tiesības prasīt iedzīvotāju padomei ievērot tās darbību regulējošos noteikumus. Taču tādas pašas tiesiskuma, argumentācijas un labas pārvaldības prasības attiecas uz pašu pašvaldību. Konkrēti procedūras pārkāpumi ir jānošķir no atšķirīgiem pilsoniskiem uzskatiem, bet interešu konflikts ir jāpamato ar konkrētu personisku vai mantisku ieinteresētību, nevis jāprezumē no biedrošanās fakta.

Iedzīvotāju padomei nav jābūt ērtai pašvaldības vadībai. Tai jābūt tiesiskai, atklātai un spējīgai pārstāvēt vietējās kopienas intereses - arī tad, ja tās nesakrīt ar pašvaldības politiskās vadības viedokli.

Demokrātiska līdzdalība ir jēgpilna tikai tad, ja tiek respektēta arī tad, kad iedzīvotāju viedoklis ir kritisks vai neērts varai.

Ogre 2040. Kādu pilsētu vēlamies nākotnē?

Fri, 11 Sep 2026 06:44:00 +0000

Turpinot publisko sarunu ciklu “Stipras kopienas – droša Latvija”, aicinām uz nākamo tikšanos – “Ogre 2040”. Šoreiz sarunas centrā būs Ogres pilsētas nākotne. Kādu Ogri vēlamies redzēt pēc desmit, piecpadsmit gadiem? Kā pilsēta attīstīsies, un kā mēs paši varam ietekmēt tās nākotni? Par to sarunāsimies 17. septembrī plkst. 18.00.

Šobrīd top jaunais Ogres novada teritorijas plānojums – dokuments, kas noteiks būtiskus novada attīstības nosacījumus turpmākajiem gadiem. Šajā reizē uzmanību veltīsim tieši Ogres pilsētai – tās attīstības iespējām, vērtībām, dzīves vides kvalitātei un tam, kādu Ogri vēlamies veidot nākotnē.

Sarunā kopīgi meklēsim atbildes uz jautājumiem:

kādu Ogri vēlamies redzēt 2040. gadā;
kādas ir būtiskākās izvēles, plānojot pilsētas attīstību;
kā sabalansēt jaunu attīstību ar Ogres esošo vērtību saglabāšanu;
kā iedzīvotāji var iesaistīties un ietekmēt pilsētas nākotni.

Sarunas īpašie viesi būs SIA “Grupa93” – jaunā Ogres novada teritorijas plānojuma izstrādātāji. Tā būs iespēja uzzināt vairāk par topošo plānojumu, uzdot jautājumus tā izstrādātājiem un apmainīties ar idejām par labākajiem risinājumiem Ogres pilsētas attīstībai.

Svarīgi – šī tikšanās nav teritorijas plānojuma oficiālā sabiedriskā apspriešana. Tā vēl sekos. Šī ir iespēja neformālai sarunai un domu apmaiņai – labāk izprast topošo plānojumu, uzdot jautājumus un diskutēt par Ogres nākotni.

Sarunu cikls “Stipras kopienas – droša Latvija” ir vieta, kur satikties, sarunāties un kopīgi meklēt risinājumus mūsu kopienām svarīgiem jautājumiem. Tāpēc arī šoreiz svarīga būs ne tikai ekspertu pieredze, bet pašu dalībnieku jautājumi, idejas un redzējums.

👉 Dalība bez maksas - ar iepriekšēju pieteikšanos: +371 20 724 242 vai https://ej.uz/e1in7

📅 17. septembris, plkst. 18.00

📍 Ogresgrīvas pusmuiža, Rīgas iela 14a, Ogre

Sarunu organizē biedrība “Ogres Attīstības biedrība” publisko sarunu cikla “Stipras kopienas – droša Latvija” ietvaros.

Brīvprātīgo darbā ir spēks!

Thu, 10 Sep 2026 06:52:00 +0000

Tikai - kā šo spēku izmantot vērtīgāk, mērķtiecīgāk un tā, lai ieguvēji būtu gan organizācija, gan pats brīvprātīgais? 8. septembra saruna un domu darbnīca “Brīvprātībā spēks: kā piesaistīt, noturēt un iedvesmot” lika paskatīties uz brīvprātīgo darbu ne tikai kā uz papildu palīdzību, bet kā uz attiecībām, sadarbību un kopīgu vērtību veidošanu.

Skaidri definēta vajadzība un konkrēts piedāvājums

Aicinām brīvprātīgo uz konkrētu darbu - kur, kad un kāpēc viņa iesaiste ir nepieciešama. Jo skaidrāks piedāvājums, jo vieglāk cilvēkam saprast, vai un kā viņš vēlas iesaistīties. Un arī motivācija ir spēcīgāka.

Attiecības ir pamats

Kāpēc lai brīvprātīgais ieguldītu savu laiku, zināšanas un enerģiju tur, kur nav attiecību? Brīvprātīgais nav tikai resurss, viņš ir cilvēks, kurš vēlas būt piederīgs un just, ka viņa ieguldījums ir nozīmīgs.

Kopīgas vērtības

Brīvprātīgo iesaisti daudz vieglāk veidot tad, ja cilvēkam rūp tas pats, kas organizācijai vai kopienai. Kopīga ideja un kopīgs mērķis ir spēcīgs pamats ilgtermiņa sadarbībai.

Līdzvērtības sajūta

Brīvprātīgais nav “palīgs”, kuram vienkārši uztic uzdevumus. Viņš ir līdzvērtīgs sadarbības partneris, kurš iegulda savu resursu - laiku, pieredzi, prasmes un enerģiju.

Brīvprātīgais darbs ir arī mūžizglītība

Iesaistoties brīvprātīgajā darbā, cilvēks ne tikai dod, bet arī mācās: apgūst jaunas prasmes, veido attiecības, uzņemas atbildību un izmēģina sevi jaunās lomās.

Tiem, kuri vēlas brīvprātīgos piesaistīt savai organizācijai vai kopienai, noderīgs resurss ir brivpratigie.lv un Brīvprātīgo darba Facebook lapa.

Mērķtiecīgs un labi vadīts brīvprātīgo darbs var kļūt par milzīgu resursu biedrībā, jauniešu vai senioru organizācijā, pašvaldībā vai jebkurā kopienā, kura mums ir svarīga.

Paldies visiem, kuri bija kopā ar mums, dalījās pieredzē, uzdeva jautājumus un lika paskatīties uz brīvprātīgo darbu no jauna skatpunkta!

Saruna un domu darbnīca notika publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas - droša Latvija”.

Brīvprātībā spēks: kā piesaistīt, noturēt un iedvesmot

Tue, 01 Sep 2026 16:27:00 +0000

Turpinot publisko sarunu ciklu “Stipras kopienas - droša Latvija”, aicinām uz nākamo tikšanos, kuras centrā šoreiz būs brīvprātīgais darbs un cilvēku iesaiste biedrību un kopienu darbā. Sākoties jaunai rudens sezonai, rodas jauni plāni, mērķi un ieceres. Taču līdzās jautājumam “Ko mēs vēlamies paveikt?” ir vērts uzdot vēl kādu - “Ar ko kopā mēs to varam paveikt?” Tāpēc šajā reizē sarunu papildināsim ar praktisku domu darbnīcu “Brīvprātībā spēks: kā piesaistīt, noturēt un iedvesmot”, kas norisināsies šī gada 8. septembrī pulksten 18:00.

Brīvprātīgie ar savu laiku, zināšanām, enerģiju un idejām palīdz biedrībām un kopienām augt un paveikt vairāk. Tomēr atrast cilvēkus, kuri vēlas iesaistīties, ir tikai pirmais solis. Kā panākt, lai viņi jūtas vajadzīgi un novērtēti? Kā atrast kopīgas intereses, sadalīt atbildību un saglabāt vēlmi darboties arī pēc pirmā entuziasma?

Sarunā un domu darbnīcā kopīgi meklēsim atbildes uz jautājumiem:

kā uzrunāt un piesaistīt jauniešus, seniorus un citus potenciālos brīvprātīgos;
kas cilvēkus patiesībā motivē iesaistīties;
kā veidot piederības un novērtējuma sajūtu;
kā salāgot organizācijas vajadzības ar brīvprātīgo interesēm un iespējām;
kā brīvprātīgo darbu padarīt par abpusēji vērtīgu pieredzi;
kā saglabāt cilvēku interesi un vēlmi iesaistīties ilgtermiņā.

Ar savu pieredzi dalīsies un brīvprātīgā darba takās mūs vadīs Anita Birzniece, biedrības “Dēms” vadītāja, mācību un diskusiju vadītāja un brīvprātīgā darba entuziaste. Sarunā izskanējušās atziņas un idejas apkopos biedrības “Ikšķiles Senioru skola” pārstāve.

Sarunu cikls “Stipras kopienas – droša Latvija” veidots kā vieta, kur dažādu paaudžu un pieredžu cilvēkiem satikties, sarunāties un kopīgi meklēt risinājumus jautājumiem, kas svarīgi mūsu kopienu attīstībai un noturībai. Arī šoreiz svarīga būs ne tikai eksperta pieredze, bet pašu dalībnieku zināšanas, jautājumi un pieredzes stāsti.

Īpaši aicināti biedrību vadītāji un pārstāvji, kopienu līderi, brīvprātīgo koordinatori un ikviens, kurš vēlas savā organizācijā vai kopienā iesaistīt vairāk cilvēku.

Sāksim jauno sezonu ar enerģiju, idejām un jaunu iedvesmu darbā ar brīvprātīgajiem!

Jo brīvprātīgais darbs nav tikai papildu rokas. Tas ir kopā darīšanas spēks, kas stiprina gan organizācijas, gan cilvēku piederību savai kopienai.

👉 Dalība bez maksas, bet ar iepriekšēju pieteikšanos šeit!

📅 Datums: 8. septembris, plkst. 18-20

📍 Vieta: Ogresgrīvas pusmuiža, Rīgas iela 14a, Ogre

Par secinājumiem pēc 2026. gada 22.-23. augusta vētras un priekšlikumiem Ogres novada noturības stiprināšanai

Wed, 26 Aug 2026 06:49:00 +0000

Sabiedrības noturība, civilā aizsardzība un iedzīvotāju gatavība krīzes situācijām pēdējos gados ir viens no mūsu biedrības darbības virzieniem. Esam konsekventi centušies šajos jautājumos iesaistīt arī pašvaldību - aicinot uz sadarbību gan mūsu iniciatīvās un pasākumos, gan rosinot kāda vietējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvja iesaisti Civilās aizsardzības komisijas darbā. Lai gan līdzšinējā atsaucība ne vienmēr bijusi tāda, kādu cerējām, esam pārliecināti, ka sabiedrības drošība un noturība ir kopīgs pašvaldības, dienestu un sabiedrības uzdevums.

2026. gada 22.-23. augusta vētra šo sadarbības nepieciešamību parādīja ļoti praktiski. Iedzīvotāju pieredze dažādās novada teritorijās liecina, ka elektroenerģijas un sakaru pārtraukumi radīja problēmas ar piekļuvi informācijai, ūdenim un palīdzībai. Īpaši būtisks bija savlaicīgas un arī bez interneta pieejamas informācijas trūkums.

Viena no būtiskākajām šīs pieredzes mācībām ir tas, cik ļoti krīzes situācijā iedzīvotājiem nepieciešama reālistiska, uzticama un regulāri atjaunota informācija - arī tad, ja pilnīgas skaidrības par situācijas attīstību vēl nav.

Aicinām pašvaldību pēc neatliekamo seku novēršanas atklāti izvērtēt notikušo un par secinājumiem runāt arī publiski. Spēja atzīt to, kas nav izdevies, un no tā mācīties ir stipras un noturīgas pašvaldības pazīme. Šajā izvērtējumā būtiski uzklausīt iedzīvotāju pieredzi, iedzīvotāju padomes, biedrības un citas kopienu organizācijas.

Vienlaikus aicinām jau tagad sākt darbu pie konkrētiem risinājumiem:

Noteikt drošības un atbalsta punktus katrā pagastā un lielākajās pilsētu apkaimēs, kur krīzes laikā iedzīvotāji var saņemt pārbaudītu informāciju, dzeramo ūdeni, iespēju uzlādēt telefonu, nepieciešamības gadījumā sasildīties un paziņot par palīdzības nepieciešamību. Šādu vietējo drošības punktu pieeja tiek izmantota, piemēram, Zviedrijā; Ogres novadam nepieciešams savām kopienām piemērots modelis. Punktiem un to darbības principiem jābūt zināmiem jau pirms krīzes.
Izveidot pašvaldības koordinētu brīvprātīgo reģistru. Sakaru un elektroenerģijas pārrāvumu gadījumā brīvprātīgie var palīdzēt apsekot apkaimes, apzināt cilvēkus, kuriem nepieciešama palīdzība, izplatīt informāciju un palīdzēt drošības punktu darbībā. Gatavība palīdzēt sabiedrībā ir - sistēma tās izmantošanai jāizveido miera laikā.
Izstrādāt iedzīvotāju apziņošanas kārtību situācijām, kad nedarbojas internets un mobilie sakari. Pašvaldības tīmekļvietne un sociālie tīkli nevar būt vienīgie informācijas kanāli. Informācijas apritē jāparedz pagastu pārvalžu, iedzīvotāju padomju, biedrību, sociālo darbinieku un brīvprātīgo iesaiste. Īpaši svarīgi ir savlaicīgi apzināt iedzīvotājus un iedzīvotāju grupas, kurām šādās situācijās var būt nepieciešama papildu palīdzība informācijas saņemšanā un praktiskā atbalsta nodrošināšanā. Vienlaikus pašvaldībai jābūt skaidrai kārtībai, kā krīzes laikā aktuālo informāciju operatīvi nodot radio, kas plašu elektroapgādes un sakaru traucējumu gadījumā var būt viens no būtiskākajiem informācijas avotiem iedzīvotājiem.
Izveidot sistēmu aktīvai palīdzības vajadzību apzināšanai. Krīzē nevar paļauties tikai uz to, ka cilvēks pats piezvanīs pašvaldībai. Īpaši elektrības un sakaru pārrāvuma gadījumā nepieciešams mehānisms, kā apzināt cilvēkus un teritorijas, kur palīdzība nepieciešama visvairāk.
Regulāri pārbaudīt gatavību praktiskās mācībās, testējot ne tikai infrastruktūras darbību, bet arī iedzīvotāju informēšanu bez interneta, drošības punktu aktivizēšanu, brīvprātīgo iesaisti un sadarbību ar vietējām kopienām.
Noteikt skaidru kārtību publisko pasākumu izvērtēšanai apdraudējuma situācijās. Ja prognozētais vai jau pastāvošais apdraudējums rada būtiskus riskus cilvēku drošībai vai prasa dienestu un pašvaldības resursus novirzīt krīzes pārvaldīšanai, pašvaldībai savlaicīgi jāpieņem skaidrs lēmums par tās organizēto pasākumu atcelšanu un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos - arī par citu publisku pasākumu norises ierobežošanu vai atļauju atcelšanu. Šādās situācijās atbildību par lēmumu nevajadzētu atstāt tikai atsevišķu pasākumu organizatoru vai dalībnieku ziņā.

Vētras pieredze ir iespēja izdarīt secinājumus un sagatavoties nākamajām krīzēm labāk. Taču tas izdarāms tikai kopā ar iedzīvotājiem. Iedzīvotāju padomes, vietējās biedrības un citas kopienu organizācijas zina savas teritorijas un cilvēkus un var būt nozīmīgs sadarbības posms starp pašvaldību un sabiedrību.

Aicinām pašvaldību organizēt kopīgu vētras pieredzes izvērtējumu ar iedzīvotāju, iedzīvotāju padomju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalību un uz tā pamata vienoties par konkrētiem turpmākajiem soļiem.

Mūsu biedrība, tāpat kā līdz šim, ir gatava iesaistīties un sadarboties.

Par 2023. gada tikšanos un Integritātes pakta sadarbības piedāvājumu Ogres novada pašvaldībai

Wed, 29 Jul 2026 05:43:00 +0000

Pēdējās dienās bijušais Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis publiskojis savu versiju par 2023. gada 21. novembra tikšanos ar mūsu biedrības un “Sabiedrības par atklātību – Delna” pārstāvēm. Viņš apgalvo, ka tikšanās laikā esam ķērušās pie “draudiem un šantāžas” un piedāvājušas iespējamos pārkāpumus Ogres novada pašvaldības iepirkumos slēpt no sabiedrības.

Tie ir ļoti nopietni apgalvojumi. Tie skar ne tikai konkrētu cilvēku un organizāciju reputāciju, bet, pasniegti kā piemērs NVO darbībai kopumā, met ēnu arī uz pilsoniskās sabiedrības sektoru un tā lomu publiskās pārvaldes uzraudzībā. Tāpēc uzskatām par nepieciešamu precizēt faktus un norādīt uz selektīvo veidu, kādā šobrīd tiek atspoguļota 2023. gada tikšanās un tai sekojošie notikumi. Helmaņa paustie apgalvojumi par mūsu rīcību neatbilst patiesībai.

Tikšanās mums ir labi palikusi atmiņā. Iecerētās sarunas par iespējamu sadarbību vietā tā mums drīzāk atgādināja nopratināšanu – toreizējais domes priekšsēdētājs lasīja priekšā iepriekš sagatavotus jautājumus par pilsonisko līdzdalību, NVO darbību un citiem jautājumiem.

Mēs savukārt izmantojām iespēju skaidrot, kādēļ bijām ieradušās, proti, pastāstīt par Integritātes paktu un piedāvāt pašvaldībai iesaistīties tā īstenošanā.

Jāatzīst, Integritātes pakts Latvijā joprojām nav plaši pazīstama prakse. Vienkāršoti to varētu saukt par godprātības aktu – vienošanos, kas paredz pilsoniskās sabiedrības iesaisti publiska iepirkuma uzraudzībā, lai sekmētu atklātu un godprātīgu iepirkuma procesu. Būtiska šādas pieejas daļa ir ne tikai iespējamo risku savlaicīga pamanīšana, bet arī iespēja veicināt iedzīvotāju uzticēšanos tam, ka publiskā iepirkuma procedūra norit godprātīgi un publiskie līdzekļi tiek izlietoti atbildīgi.

To, ka šajā jomā Ogres novadā ir vieta uzlabojumiem, nupat ļoti skaidri parādījusi arī Valsts kontrole. Revīzijā par Ogres novada pašvaldības rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu konstatētas vairākas būtiskas problēmas, tostarp iepirkumu jomā. Valsts kontrole norāda arī uz konstatētām krāpšanas riska pazīmēm un par atsevišķiem gadījumiem ir informējusi tiesībaizsardzības un citas kompetentās institūcijas.

Bet atgriezīsimies 2023. gada 21. novembrī.

Tikšanās laikā uzzinājām, ka saruna tiek ierakstīta. Iepriekš tas ar mums nebija saskaņots. Pēc tikšanās rakstiski lūdzām pašvaldībai izsniegt arī mums sarunas ierakstu. Ierakstu nesaņēmām. Arī mūsu iepriekšējais lūgums sniegt atbildi par sadarbības iespējām tobrīd bija palicis bez atbildes.

Tāpēc, ja reiz tagad šis ieraksts tiek izmantots, lai pamatotu publiskus apgalvojumus par mūsu biedrību, aicinām publicēt visu sarunu pilnā apjomā. Mums pret to nav nekādu iebildumu. Gluži pretēji – tad ikviens varēs pats dzirdēt gan sacīto, gan kontekstu un vērtēt šobrīd publiski piedāvāto sarunas interpretāciju.

Te laikam ir vietā arī viens jautājums. Ja Egils Helmanis patiešām uzskatīja, ka 2023. gada 21. novembra tikšanās laikā notiek draudi vai šantāža, vai viņš par to vērsās tiesībsargājošajās iestādēs? Mūsuprāt, tā būtu atbildīga rīcība, saskaroties ar iespējamu šantāžu.

Mums, savukārt, ir saglabājušies dokumenti no laika uzreiz pēc tikšanās.

Jau 2023. gada 27. novembrī – sešas dienas pēc sarunas – nosūtījām Egilam Helmanim un pašvaldībai rakstisku sadarbības piedāvājuma precizējumu. Tajā skaidri formulējām Integritātes pakta mērķi: nodrošināt atklātu iepirkuma procedūru, godīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, kā arī informēt sabiedrību par iepirkumu gaitu.

Turpat rakstījām arī par mērķi, kopīgi veicinot godīgus iepirkumus, sekmēt efektīvāku budžeta līdzekļu izlietojumu un vairot iedzīvotāju uzticēšanos Ogres novada pašvaldībai.

Integritātes paktu ar Ogres novada pašvaldību noslēgt neizdevās. Taču tas nenozīmē, ka pārstājām sekot pašvaldības iepirkumiem. Pamanot satraucošus signālus iepirkumu dokumentācijā, esam par tiem vērsušies atbildīgajās institūcijās. To esam darījuši arī saistībā ar Neatkarības laukuma projektu.

Un te nonākam pie plašāka jautājuma par NVO lomu.

NVO ir ļoti dažādas. Vienas palīdz cilvēkiem, citas organizē kultūras un sporta dzīvi, pārstāv dažādu sabiedrības grupu intereses, stiprina kopienas vai sniedz pakalpojumus. Stiprai demokrātijai šī dažādība ir nepieciešama.

Viena no mūsu biedrības darbības šķautnēm ir tā sauktā sabiedriskās uzraudzības loma – iespēju robežās un lielākoties brīvprātīgi sekot līdzi pašvaldības darbam, uzdot jautājumus, prasīt informāciju un vērst atbildīgo institūciju uzmanību uz situācijām, kurās saskatām problēmas.

Šāda pilsoniskās sabiedrības loma ne vienmēr ir ērta. Organizācijas, kas uzdod neērtus jautājumus un pieprasa lielāku atklātību, var sastapties arī ar pretdarbību, mēģinājumiem diskreditēt to darbu vai apšaubīt to motivāciju.

Mēs to apzināmies un esam gatavi argumentētai kritikai par savu darbu. Tā ir normāla un nepieciešama demokrātiskas sabiedrības daļa.

Taču kritika un nepatiesu faktu izplatīšana nav viens un tas pats.

Apgalvojumi, ka esam draudējuši, šantažējuši un piedāvājuši slēpt pārkāpumus no sabiedrības, nav kritika.

Tie ir meli.

Valsts kontrole: Ogres novada pašvaldībā nav nodrošināta caurskatāma un atbildīga publisko līdzekļu pārvaldība

Thu, 16 Jul 2026 19:06:00 +0000

2026. gada 16. jūlijā ir publicēts Valsts kontroles revīzijas ziņojums par Ogres novada pašvaldību. Mēs ceram, ka tas kļūs par sākumu reālām pārmaiņām Ogres novada pārvaldībā.

Revīzijas ziņojumā konstatētas būtiskas neatbilstības un sistēmiski trūkumi finanšu pārvaldībā, iekšējā kontrolē, attīstības plānošanā, iepirkumu organizēšanā un lēmumu caurskatāmībā. Revīzijā identificētas arī krāpšanas riska pazīmes, par kurām informētas tiesībaizsardzības iestādes. Valsts kontrole secina, ka šādi trūkumi apdraud uzticēšanos publiskajai pārvaldei.

Revīzijas secinājumi spilgti parāda to, par ko daudzi novada iedzīvotāji un organizācijas runā jau ilgstoši - pašvaldības darbs nav pietiekami atklāts un caurskatāms, savukārt dialogs ar iedzīvotājiem nereti tiek uztverts nevis kā vērtība, bet kā nevēlams apgrūtinājums.

Tieši tāpēc īpaši svarīga ir neatkarīgu valsts institūciju loma.

Valsts kontrole ir viena no Latvijas demokrātijas un tiesiskas valsts balstiem. Tās neatkarība nav formalitāte - tā ir priekšnoteikums tam, lai sabiedrība varētu uzticēties, ka publiskā vara tiek uzraudzīta objektīvi un profesionāli. Tāpēc publiski izteikumi, kuros bez faktiem un pierādījumiem tiek apšaubīta šīs institūcijas neatkarība vai pausti pieņēmumi par politisku ietekmi, nav tikai viedoklis. Tie grauj sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām un līdz ar to arī mūsu valsts noturību. Laikā, kad uzticēšanās demokrātiskajām institūcijām ir īpaši svarīga, šādai retorikai ir tālejošas sekas.

Šis stāsts ir arī par pilsonisko līdzdalību.

Ikviens iedzīvotājs ir aicināts būt vērīgs, atbildīgs un nepalikt vienaldzīgs, ja pamana iespējamas nelikumības vai sliktas pārvaldības pazīmes. Tieši tā darbojas demokrātiska valsts - iedzīvotāji ziņo, neatkarīgas institūcijas izvērtē un pieņem profesionālus, izsvērtus lēmumus.

Nevalstiskajām organizācijām kā aktīvu iedzīvotāju kopām šajā procesā ir īpaša atbildība.

Arī mūsu biedrība pirms vairākiem gadiem atsaucās Valsts kontroles publiskajam aicinājumam sniegt informāciju par iespējamām problēmām pašvaldību darbā. Esam pārliecināti, ka to darīja arī citas Ogres novada organizācijas un iedzīvotāji. Mūsu uzdevums nav veikt revīzijas vai pieņemt spriedumus. Mūsu uzdevums ir būt vērīgiem, ziņot un izmantot demokrātiskas valsts piedāvātos mehānismus. Savukārt izvērtēšana ir neatkarīgu institūciju kompetence.

Tieši tā darbojas stipra pilsoniskā sabiedrība. Un tieši tā kļūst stiprāka arī valsts.

Ziņojums pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/ogres-novada-pasvaldibas-ricibas-ar-finansu-lidzekliem-un-mantu-likumiba-un-lietderiba