Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība - Aktuāli

Drīzumā jau trešais sarunu pasākums publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”

Fri, 20 Mar 2026 13:38:00 +0000

2026. gada 9. aprīlī Ikšķilē notiks nākamā tikšanās publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”. Šoreiz sarunas centrā – digitalizācija un tās ietekme uz mūsu ikdienu, kopienām un sabiedrību kopumā.

Sarunas tēma “Cik digiTĀLI esam?” aicina kopīgi domāt par to, kā digitālie risinājumi ietekmē mūsu dzīvi – vai tie patiešām to padara vienkāršāku un pieejamāku ikvienam? Vai bezmaksas apmācības palīdz? Vai jaunie pakalpojumi ir veidoti, domājot par lietotāju? Vai kļūstam digitāli drošāki? Un kas ir tas, ko katrs no mums jau spēj paveikt “aizvērtām acīm”?

Sarunas tēmu palīdzēs atklāt Zane Matesoviča, piedāvājot savu skatījumu uz digitālo prasmju attīstību, lietotāju pieredzi un sabiedrības gatavību pārmaiņām.

Vienlaikus sarunā īpaša uzmanība tiks pievērsta cilvēciskajai dimensijai – kā nepazaudēt savstarpējās saites straujas digitalizācijas laikā un ko darīt, lai līdz ar tehnoloģiju attīstību nezaudētu cilvēkus, kuri dažādu iemeslu dēļ netiek līdzi pārmaiņām. Kā veidot sabiedrību, kurā ir vieta ikvienam? Jo mēs esam maz, un mums vajag mūs visus.

Saruna iecerēta kā atvērta un iekļaujoša tikšanās, kurā katram dalībniekam ir sava pieredze un pārdomas. Tās kopā liekot, iespējams gan iegūt jaunas atziņas sev, gan dot vērtīgu pienesumu citiem.

Sarunu cikls “Stipras kopienas – droša Latvija” ir vieta, kur satikties, runāt un ieklausīties – par to, kas mūs vieno un stiprina kā kopienu.

👉 Dalība bez maksas, bet ar iepriekšēju pieteikšanos – anketa šeit!

📅 Datums: 9. aprīlis, 11:00

📍 Vieta: Daugavas prospekts 34, Ikšķile

Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par šīs publikācijas saturu atbild Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība. Projekta Nr. 2026.LV/NVOF/MIC/009

Aicinām uz otro sarunu vakaru publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”

Sun, 08 Mar 2026 08:15:00 +0000

2026. gada 19. martā Lielvārdē notiks otrais sarunu vakars publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas - droša Latvija”. Šoreiz sarunas centrā būs jautājums par dzīves kvalitāti laukos un vietējās kopienas lomu savas vietas attīstībā, iepazīstot pieeju, ko starptautiski dēvē par Habitability jeb vietas dzīvojamības konceptu.

Pasākuma laikā dalībnieki iepazīsies ar Habitability/dzīvojamības pieeju – metodi, kas palīdz analizēt, cik dzīvojama, pieejama un cilvēkiem piemērota ir konkrētā vieta. Tomēr šī nebūs tikai teorētiska iepazīšanās ar jēdzienu. Sarunas gaitā dalībnieki kopīgi identificēs aspektus, kas ietekmē dzīvojamību laukos – gan iespējas, gan šķēršļus, balstoties savā pieredzē un vietējās kopienas skatījumā.

Pasākumā kā viesis piedalīsies Āris Ādlers, kurš ir AEIDL (Eiropas asociācija vietējai attīstībai) valdes loceklis, neatkarīgais eksperts un starptautiskās asociācijas „PREPARE AISBL” prezidents. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze vietējās attīstības, pilsoniskās sabiedrības un IT projektu vadībā, tostarp kā vietējās rīcības grupas „Jūras Zeme” valdes priekšsēdētājam.

Sarunu turpinājumā pasākums pārtaps praktiskā darbnīcā, kur dalībnieki varēs iepazīt dzīvojamības analīzes pieeju un gūt idejas, kā šo metodi izmantot savas vietas izpētē. Balstoties uz sarunā identificētajiem izaicinājumiem, tiks organizētas arī risinājumu darbnīcas, kur kopīgi meklēsim praktiskus soļus un pieejas, kā vietējā sabiedrība var iesaistīties pārmaiņu veidošanā un savas dzīves vides uzlabošanā.

Sarunu vakara formāts paredz ne tikai klausīties ekspertu skatījumu, bet galvenokārt kopīgā sarunā izzināt savu dzīves vidi. Caur sarunu un dažādu pieredžu satikšanos iespējams labāk saprast ne tikai pašu tēmu, bet arī to, kā mēs katrs uztveram savu vietu, kādi ir mūsu ikdienas izaicinājumi un kas patiesībā veido dzīvojamības sajūtu konkrētā kopienā.

👉 Dalība bez maksas, bet ar iepriekšēju pieteikšanos – anketa šeit!

📅 Datums: 19. marts, 18:00

📍 Vieta: Koprades telpa "CoLabora Lielvārde", Ausekļa iela 1a, Lielvārde

Aizvadīta pirmā saruna ciklā “Stipras kopienas – droša Latvijā”

Fri, 27 Feb 2026 07:49:00 +0000

Ceturtdienas vakarā mājīgajās Ogresgrīva pusmuiža telpās, aizvadījām pirmo sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvijā”. Pirmās sarunas tēma - “Uzticēšanās” bija raisījusi lielu interesi – dalībnieku reģistrēšanos nācās pārtraukt jau vairākas dienas pirms pasākuma.

Vakara viešņa psihoterapeite Diāna Zande aicināja klātesošos dalīties domās, sajūtās un pieredzē par uzticēšanos gan šaurākā nozīmē, ģimenē un draugu lokā, gan savas kopienas un valsts līmenī. Runājām par interešu grupām, kopienām, par lietām un sajūtām, kas veido uzticēšanos un piederības sajūtu valstij.

Sadrumstalota sabiedrība neveidojas tāpēc, ka cilvēki dzied korī vai nūjo. Tā veidojas tad, kad starp šīm grupām nav tiltu un kad nav vietas, kur sarunāties arī par neērto.

Sarunu vakars par uzticēšanos bija pirmais mēģinājums radīt šādu telpu – kur runāt ne tikai par himnu un simboliem, bet arī par drošības sajūtu. Par to, vai cilvēks savā pilsētā jūtas droši – politiski, sociāli, ekonomiski.

Ja kādam šķiet, ka “valsts – tie esam mēs” skan tukši, tad tas ir signāls, ka šī frāze jāpiepilda ar reālu saturu. Un tas notiek tikai tad, ja cilvēki ar atšķirīgu pieredzi nāk un saka: “Man nav droši. Man šķiet, ka viss jāizdara pašai.” Tieši šī balss palīdz demokrātijai augt, jo demokrātijas kultūra neveidojas no klusēšanas.

Tieši tāds ir arī mūsu biedrības mērķis – veicināt sabiedrības interesi par notiekošo pašvaldībā un valstī, veicināt sadarbību starp iestādēm un iedzīvotājiem, panākt, lai cilvēki līdzdarbojas lēmumu pieņemšanā, aktualizētu jautājumus, kas reāli sāp.

Drošības sajūta nerodas no karogiem vien. Tā rodas no pieredzes, ka tevi sadzird, ka vari ietekmēt procesus un ka kopiena nav tikai interešu pulciņi, bet arī spēja solidarizēties, kad kaut kas nav kārtībā. Ja šī sajūta šobrīd nav – tas nav pārmetums cilvēkam. Tas ir izaicinājums mums visiem.

Diāna Zande atgādināja mums it kā zināmas lietas. Sākt ar sevi. Pateikt “labrīt” ne tikai savējiem un labi zināmajiem cilvēkiem. Uzsmaidīt kasierei veikalā. Pateikt labu vārdu īgnam kaimiņam, un pajautāt, vai viņam nevajag ko palīdzēt. Mēs veidojam attiecības, sarunājoties, uzklausot, mēģinot saprast.

Un tieši tā noslēdzās mūsu pirmais sarunu vakars – šķiroties teicām sev nepazīstamiem cilvēkiem – ar labvakaru, uz tikšanos nākamreiz! Un sasmaidījāmies, kā no savējiem atvadoties.

Liels paldies Velgai Kopcei un sociālajam uzņēmumam SIA UGLY CAKE par radīto svētku sajūtu!

Aicinām sekot līdzi informācijai par mūsu biedrības aktualitātēm un pievienoties sarunām arī turpmāk!

Projektu “Stipras kopienas – droša Latvijā” Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība sadarbībā ar Ogres Attīstības Biedrība, Zied zeme, biedrību Ikšķiles Senioru skola un Ogres novada Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pensionāru biedrību “Saulgrieži”.

Biedrība aicina Ogres novada pašvaldības amatpersonu atsaukt publiski izplatītos apgalvojumus un atvainoties

Thu, 26 Feb 2026 07:22:00 +0000

2026. gada 19. februāra Ogres novada domes komitejas sēdē tika izskatīts jautājums par sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sastāva papildināšanu. Šī iemesla dēļ Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība (ONPSAB) iesniedza pašvaldībā aicinājumu iekļaut komisijā arī nevalstisko organizāciju pārstāvi, tādējādi veicinot sabiedrības iesaisti, informācijas apriti un noturību krīzes situācijās.

Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība pēdējos gados īstenojusi projektu “NVO tīkls Ogres novada drošībai”, organizējot seminārus un darbnīcas par rīcību krīžu situācijās, kā arī uzsākusi novada NVO sadarbības tīkla izveidi. Biedrība aktīvi iesaistās arī Latvijas Pilsoniskā alianses Civilās aizsardzības darba grupā, papildinot savas zināšanas, sadarbojoties un stiprinot NVO lomu valsts mērogā. Biedrības aicinājums publicēts mājaslapā: https://ej.uz/6nuq .

Liels un nepatīkams bija biedrības pārsteigums, kad 2026. gada 19. februāra Finanšu komitejas sēdē jautājuma ziņotājs – Ogres novada pašvaldības Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Eglīts (NA) publiski pauda klaji melīgus apgalvojumus par biedrību.

Citējam: “Šī te biedrība patiesībā nav politiski neitrāla, šīs biedrības biedri ir konkrētas politiskās partijas organizācijas dalībnieki, un biedrība ir tikai tāpēc, lai varētu skaļi paust šo te uzstādījumu. Ja runā par konkrēto biedrību, tad viņa nekad nav nākusi pie manis ar aicinājumu – kā mēs varam sadarboties. Viņi ir aicinājuši apmeklē viņu pasākumu, kurā varētu paust viedokli, ko dome nedara pareizi. Tas ir viens no neskaidrības iemesliem, par kuriem es arī minēju, kāpēc primāri būtu jāvērtē tas, vai vispār ir skatāms šāds uzaicinājums piedalīties šādos pasākumos". (Sēde skatāma šeit.)

Faktiskie apstākļi liecina par pretējo - 2025. gadā biedrība vairākkārt ir sazinājusies ar Eglīta kungu gan rakstiski, gan telefoniski, aicinot uz tikšanos, lai pārrunātu plānotās NVO un iedzīvotāju apmācības civilās drošības jomā un iespējamo sadarbību ar pašvaldību. Diemžēl Eglīta kungs līdz šim ne reizes nav radis iespēju tikties uz sarunu, kā arī pēc vairākkārtējiem aicinājumiem ne viņš, ne kāds cits pašvaldības pārstāvis nav piedalījies nevienā no biedrības organizētajiem pasākumiem.

Par absolūti nepamatotu uzskatāms Eglīta kunga apgalvojums par biedrības politisku angažētību. Neviens no biedrības valdes locekļiem nav nevienas politiskās partijas biedrs, un politiskā piederība nav biedrības darbības priekšnoteikums. Biedrības mērķi un īstenotie projekti ir vērsti uz pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un sabiedrības noturības veicināšanu, nevis politisku darbību.

Biedrības statūtos ir skaidri definēti darbības mērķi – pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, līdzdalības veicināšana, izpratnes veidošana par labu pārvaldību un sadarbības procesiem. Biedrības īstenotie projekti, tostarp civilās aizsardzības jomā, tiek realizēti profesionāli un atbilstoši statūtos noteiktajiem mērķiem.

Politiskā neitralitāte nenozīmē, ka biedrības biedriem nav personīgu viedokļu par politiskajiem procesiem vai ka viņiem būtu liegtas tiesības tos paust. Eglīta kunga izteikumi rada nepamatotu priekšstatu, ka pilsoniskā aktivitāte pati par sevi ir politiski motivēta vai apšaubāma, kas ir pretrunā demokrātiskas sabiedrības principiem.

Biedrība uzskata, ka Eglīta kunga publiskie izteiktie, nepamatotie apgalvojumi par biedrības iespējamu politisku angažētību un sadarbības neesamību grauj biedrības reputāciju, aizskar tās biedrus un mazina sabiedrības uzticēšanos pilsoniskajai sabiedrībai kopumā.

Ņemot vērā, ka apgalvojumi tika pausti oficiālā pašvaldības komitejas sēdē, to ietekme ir jo īpaši būtiska.

2026. gada 19. februārī biedrība rakstiski vērsās pie Jāņa Eglīta, aicinot nākamajā Ogres novada domes sēdē publiski atsaukt Finanšu komitejas sēdē paustos nepatiesos apgalvojumus par biedrību, kā arī publiski atvainoties biedrībai par reputāciju aizskarošiem un nepamatotiem izteikumiem. Šāds solis parādītu spēju uzņemties atbildību par saviem vārdiem un tiekšanos uz faktos un savstarpējā cieņā balstītu komunikāciju, kas ir priekšnoteikums konstruktīvai sadarbībai starp pašvaldību un pilsonisko sabiedrību.

Nākamā domes sēde notiek ceturtdien, 2026. gada 26. februārī.

Biedrība rosina iekļaut NVO pārstāvi Ogres novada pašvaldības Civilās aizsardzības komisijā

Thu, 19 Feb 2026 09:16:00 +0000

Saistībā ar Ogres novada domes komitejā skatāmo jautājumu par sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sastāvu, biedrība “Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība” iesniegusi priekšlikumu komisijā iekļaut arī nevalstisko organizāciju pārstāvi.

Biedrības ieskatā sabiedrības iesaiste civilās aizsardzības jautājumos ir būtiska mūsdienīgas un noturīgas pašvaldības sastāvdaļa.

Valsts aizsardzības koncepcija uzsver sabiedrības un pilsoniskā sektora nozīmi valsts drošības stiprināšanā, savukārt Iekšlietu ministrija aicina pašvaldības pilnveidot sadarbību ar NVO civilās aizsardzības sistēmā.

Pozitīva prakse jau pastāv citviet Latvijā. Kuldīgas novada un Krāslavas novada pašvaldību komisijās darbojas NVO pārstāvji, savukārt Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība un Alūksnes novada pašvaldība īsteno kopīgas mācības ar pilsonisko sektoru.

Pēdējos gados biedrība īstenojusi projektu “NVO tīkls Ogres novada drošībai”, organizējot seminārus un darbnīcas par rīcību krīžu situācijās, kā arī izveidojusi novada NVO sadarbības tīklu. Biedrība aktīvi iesaistās arī Latvijas Pilsoniskā alianses Civilās aizsardzības darba grupā, stiprinot NVO lomu valsts mērogā.

“Krīžu pārvaldībā būtiska ir ne tikai institucionālā, bet arī kopienu gatavība. NVO var būt nozīmīgs tilts starp pašvaldību un iedzīvotājiem,” norāda biedrības pārstāvji.

Biedrība uzskata, ka NVO pārstāvja iekļaušana komisijā stiprinātu sabiedrības iesaisti, informācijas apriti un novada noturību krīzes situācijās.

Uzsākam sarunu ciklu “Stipras kopienas – droša Latvija”! Pirmais sarunu vakars par uzticēšanos

Fri, 13 Feb 2026 10:51:00 +0000

2026. gada 26. februārī Ogresgrīvas pusmuižā notiks pirmais sarunu vakars jaunajā publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”. Pirmās tikšanās tēma – uzticēšanās – izvēlēta apzināti, jo uzticēšanās ir pamats jebkurai sadarbībai, spēcīgām kopienām un jēgpilnai līdzdalībai sabiedriskajos procesos.

Sarunā piedalīsies psiholoģe Diāna Zande, palīdzot padziļināt diskusiju par uzticēšanos cilvēkiem, institūcijām, medijiem un valstij. Kas notiek ar sabiedrību, kad zūd uzticēšanās? Kā tā veidojas? Un kāpēc bez tās nav iespējamas ne spēcīgas kopienas, ne jēgpilna līdzdalība?

Sarunu cikls ir iecerēts kā regulāra tikšanās vieta dažādu paaudžu un pieredzes cilvēkiem, lai kopīgi domātu par jautājumiem, kas skar gan ikdienas dzīves kvalitāti, gan kopienu noturību mūsdienu nenoteiktības un pārmaiņu apstākļos. Tematiski sarunas aptvers dažādus sabiedrībai aktuālus jautājumus, saglabājot fokusu uz kopienu spēku, savstarpējo uzticēšanos un sadarbību.

Sarunu cikla “Stipras kopienas – droša Latvija” idejas īsteno Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība, sadarbībā ar Ogres Attīstības biedrību, publisko un privāto partnerattiecību biedrību “Zied zeme”, biedrību “Ikšķiles Senioru skola” un Ogres novada Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pensionāru biedrību “Saulgrieži”.

👉 Dalība bez maksas, bet ar iepriekšēju pieteikšanos: https://ej.uz/uzticēšanās

📅 Datums: 26. februārī, 18:30–20:30 (ierašanās no 18:00)

📍 Vieta: Ogresgrīvas pusmuiža, Ogrē, Rīgas ielā 14a

Par Ogres novada domes priekšsēdētāja biroja komunikācijas standartiem

Fri, 13 Feb 2026 10:36:00 +0000

Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība ir iesniegusi oficiālu iesniegumu Ogres novada pašvaldībai, aicinot skaidrot un publiski definēt domes priekšsēdētāja biroja saziņas principus ar iedzīvotājiem, ētikas standartus un atbildības mehānismus.

Iesniegums sagatavots, ņemot vērā 2026. gada 12. februārī publiskoto informāciju par izmaiņām domes priekšsēdētāja biroja darbībā un tā lomu komunikācijā ar iedzīvotājiem. Tā kā biroja vadītāja pienākumus turpmāk pildīs bijušais domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, biedrība aicina pašvaldību skaidri definēt, kā praksē tiks nodrošināta cieņpilna, profesionāla un uz dialogu vērsta saziņa ar sabiedrību.

Biedrība norāda, ka līdzšinējā daudzu iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju pieredze saziņā ar pašvaldību nav viennozīmīgi vērtējama. Iedzīvotāju aptauju rezultāti liecina par atkārtotām situācijām, kad iesniegumi paliek bez atbildes vai atbildes ir formālas un pēc būtības nepilnīgas. Tāpat sabiedriskajā telpā iepriekš aktualizēti gadījumi par tiesvedībām saistībā ar informācijas pieejamību un neatbildēšanu, kā arī publiskās komunikācijas formām, kas raisījušas bažas par ētikas standartu ievērošanu.

“Domes priekšsēdētāja birojs tiek pozicionēts kā tiešas komunikācijas platforma ar iedzīvotājiem. Tas nozīmē arī augstāku atbildības latiņu – skaidrus noteikumus, caurspīdīgus procesus un reālu gatavību uzklausīt iedzīvotāju viedokļus, tostarp kritiku. Jo īpaši ņemot vērā, ka šīs struktūrvienības darbībai ik mēnesi tiek plānoti ievērojami pašvaldības budžeta līdzekļi, sabiedrībai ir tiesības sagaidīt izmērāmu rezultātu un kvalitāti,” uzsver biedrība.

Iesniegumā pašvaldībai uzdoti konkrēti jautājumi par to:

kā tiks organizēta saziņa ar iedzīvotājiem (pieņemšanas laiki, atbildes termiņi, kanāli, atgriezeniskā saite);
vai tiks veikts līdzšinējās komunikācijas prakses izvērtējums un vai tā rezultāti būs publiski;
kādi ētikas un komunikācijas standarti tiks noteikti domes priekšsēdētāja biroja darbā;
kā tiks nodrošināta kritisku viedokļu uzklausīšana un NVO iesaiste dialogā ar pašvaldības vadību.

Biedrība uzsver, ka domes priekšsēdētāja birojs var kļūt par nozīmīgu platformu uzticības atjaunošanai starp pašvaldību un iedzīvotājiem, taču tikai tad, ja tas nekļūst par formālu struktūrvienību bez reāla dialoga, bet darbojas pēc skaidriem, publiski saprotamiem un pārbaudāmiem principiem.

Biedrība aicinās pašvaldību publiskot sniegtās atbildes un ir gatava iesaistīties diskusijā par kvalitatīvas, cieņpilnas un demokrātiskas komunikācijas standartiem vietējā līmenī.

Pretošanās hibrīdapdraudējumam: no teorijas pie prakses *

Sun, 08 Feb 2026 19:41:00 +0000

Nupat Ogres novadā aizvadījām digitālās mācības “Pretošanās hibrīdapdraudējumam”, kur trīs stundu laikā dalībnieki trenējās atpazīt informācijas manipulāciju, pieņemt lēmumus dinamiskās situācijās un koordinēt rīcību digitālā izspēlē, kas simulē sociālo tīklu vidi krīzes apstākļos. Šīs mācības nav vienreizēja aktivitāte – jau vairāk nekā divus gadus regulāri rīkojam izglītojošus seminārus un mācības par sabiedrības noturību, rīcībspēju krīzēs, dezinformācijas atpazīšanu un pilsoniskās sabiedrības lomu drošības stiprināšanā. Tajās vienmēr iesaistām atzītus ekspertus, drošības jomas praktiķus, dienestu pārstāvjus, Zemessardzes pārstāvjus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī šajā reizē īpaši aicinājām vietējo mediju pārstāvjus, iedzīvotāju padomju locekļus un pašvaldības civilās aizsardzības un komunikācijas speciālistus – tos, kuru loma informācijas apritē krīzes apstākļos ir izšķiroša.

Šādu pasākumu mērķis nav vērsties “pret” kādu institūciju vai personu. Mērķis ir stiprināt iedzīvotāju spēju orientēties sarežģītā informācijas vidē, saglabāt rīcībspēju krīzēs un saprast savu lomu visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā. Sabiedrības noturība neveidojas dokumentos vai publiskām deklarācijām – tā veidojas ar prasmēm, uzticēšanos un praktisku sadarbību.

Manipulācija ar informāciju – mūsu ikdiena, nevis izņēmums

Mācībās atkārtoti pārliecinājāmies: manipulācija ar informāciju nav kaut kas abstrakts vai attāls. Tā ir mūsu ikdiena – sociālajos tīklos, komentāros, ziņu virsrakstos, politiskajā komunikācijā. Tās mērķis bieži vien nav pārliecināt ar faktiem, bet gan sašķelt, radīt aizdomas, diskreditēt, mulsināt un ietekmēt.

Ir paredzams, ka šādu naratīvu intensitāte pieaugs līdz ar gaidāmajām vēlēšanām rudenī. Cīņa par varu tradicionāli aktivizē komunikācijas stratēģijas, kas balstās “mēs pret viņiem” loģikā. Tiek izmantoti dažādi vēstījumi, kas sabiedrību šķeļ, vienkāršo sarežģītus jautājumus līdz melnbaltiem pretstatiem un rada sajūtu, ka “patiesība” pieder tikai vienai pusei.

Tieši šādos apstākļos prasme atpazīt informācijas manipulāciju kļūst par drošības jautājumu. Ne tikai medijpratības, bet arī nacionālās drošības nozīmē.

NVO loma valsts aizsardzībā – nevis iegriba, bet valsts politika

Nevalstisko organizāciju iesaiste drošības stiprināšanā nav nejauša iniciatīva vai atsevišķu cilvēku iegriba. Latvijas Valsts aizsardzības koncepcijā NVO ir noteikta izšķiroša loma rīcības gatavības kultūras un sabiedrības noturības veicināšanā. NVO uzdevums ir attīstīt pilsonisko līdzdalību, sekmēt kopienu iesaisti un aktīvu rīcību valsts aizsardzībā, stiprinot sabiedrības spēju pašorganizēties. Praktiski tas nozīmē iedzīvotāju izglītošanu rīcībai krīzēs, psiholoģiskās noturības stiprināšanu, atbalstu krīzēs cietušajiem, iesaisti civilās aizsardzības pasākumos, kā arī patiesas un pārbaudītas informācijas izplatīšanu. Pēc pašvaldību un valsts iestāžu aicinājuma NVO ir paredzēta arī iesaiste krīžu un darbības nepārtrauktības plānu izspēlēs, lai stiprinātu kritisko pakalpojumu nepārtrauktību krīzes vai kara apstākļos.

Šo pašu loģiku nostiprina arī Iekšlietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas pašvaldībām, kurās uzsvērta nepieciešamība sadarboties ar aktīvajiem iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām civilās aizsardzības un krīžu gatavības jomā. Pašvaldība viena pati nevar izveidot noturīgu sabiedrību – tas ir kopīgs darbs, kurā katram ir sava loma, atbildība un kompetence.

Šādā izpratnē pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas drošības jomā nav “politizēšana”, bet gan tieša valsts politikas mērķu īstenošana vietējā līmenī – tur, kur noturība un rīcībspēja patiesībā arī veidojas: kopienās, savstarpējā uzticēšanās praksē un ikdienas sadarbībā.

Par dialogu ar pašvaldību

No pašas darbības sākuma esam konsekventi uzrunājuši pašvaldību kā partneri – aicinot piedalīties pasākumos, iesaistīties satura veidošanā, piedalīties mācībās un simulācijās, kā arī kopīgi domāt par to, kā labāk sagatavot iedzīvotājus krīzēm. Mūsu komunikācija ir bijusi korekta, cieņpilna un vērsta uz sadarbību.

Stipra pašvaldība un aktīva pilsoniskā sabiedrība nav konkurenti. Tās ir savstarpēji cieši saistītas puses, kuru sadarbība krīzes brīžos var būt izšķiroša.

Noslēgumā – par katra atbildību informācijas telpā

Hibrīdapdraudējumi nesākas tikai “kaut kur ārpusē” – tie sākas arī mūsu ikdienas informācijas patēriņā, ieradumos un reakcijās. Tāpēc katram no mums ir sava loma sabiedrības noturības stiprināšanā.

Aicinājums ir vienkāršs, bet būtisks:

kritiski izvērtēt publiskajā telpā izskanējušo informāciju,
uzdot sev jautājumus – kas ir avots, kāds varētu būt vēstījuma mērķis, kam tas ir izdevīgi,
nepārpublicēt emocionāli uzlādētus vēstījumus, tos nepārbaudot,
meklēt faktus un kontekstu, ne tikai apstiprinājumu saviem priekšstatiem,
saglabāt spēju sarunāties arī ar tiem, kuru viedoklis atšķiras,
īpaši reģionālā un kopienu līmenī – jautāt, sazināties un noskaidrot. Bieži vien cilvēciska saruna var kliedēt vairāk neskaidrību nekā desmit ieraksti sociālajos tīklos.

Zemessardzes iniciatīva “Mana Latvija – mana atbildība” ļoti precīzi noformulē būtību: katram no mums ir loma mūsu valsts drošībā. Šī loma katram būs atšķirīga, taču rūpīgi izvērtēt informāciju, mācīties atpazīt manipulācijas un neļaut sevi ieraut šķeļošos naratīvos ir labs un ikvienam pieejams sākumpunkts.

Sabiedrības noturība sākas ar domājošiem, kritiski vērtējošiem cilvēkiem. Un tieši šī spēja – domāt, jautāt, sarunāties un sadarboties – ir mūsu spēcīgākais vairogs hibrīdapdraudējumu apstākļos.

P.S. Kad šis atskats par nupat Ogres novadā aizvadītajām digitālajām mācībām “Pretošanās hibrīdapdraudējumam” jau bija sagatavots ievietošanai biedrības mājaslapā, saņēmām nepatīkamu ziņu: kāds Ogres novada domes deputāts savā publiskajā sociālo tīklu kontā izplata nepatiesu informāciju par semināru, vēršas ar personiskiem apvainojumiem pret tā organizatoriem un dalībniekiem, un veicina sabiedrības šķelšanu. Biedrība asi nosoda šāda veida dezinformāciju un aicina iedzīvotājus nedalīties un nereagēt uz emocionāli un politiski uzlādētiem vēstījumiem.

Par tiesvedību ar Ogres novada pašvaldību un tiesas secinājumiem

Thu, 15 Jan 2026 14:20:00 +0000

Šonedēļ Administratīvā rajona tiesa pasludinājusi spriedumu, atzīstot par prettiesisku Ogres novada pašvaldības rīcību, nenodrošinot mūsu biedrības darbības atbalstu un ignorējot iesniegumus.

Ogres novada pilsoniskās sabiedrības un attīstības biedrība vairāku gadu garumā savā darbībā ir saskārusies ar situāciju, kurā vēršanās Ogres novada pašvaldībā paliek bez atbildes. Iesniegumi par pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, sadarbības iespējām un biedrībām pieejamo atbalstu netika izskatīti vai uz tiem netika sniegtas atbildes, radot iespaidu, ka dialogs ar pašvaldību faktiski nepastāv. Šī neatbildēšana nebija vienreizēja, bet gan sistēmiska prakse, kas liedza biedrībai savlaicīgi iegūt būtisku informāciju un plānot savu darbu. Tieši šādā kontekstā 2024. gadā biedrība vērsās pašvaldībā ar iesniegumiem, lūdzot sniegt informāciju par biedrībām pieejamo atbalstu un izvērtēt iespēju nodrošināt telpas biedrības darbībai.

Būtiski, ka brīdī, kad biedrība vērsās pašvaldībā, Ogres novadā nebija noteikta skaidra un publiski pieejama kārtība, kādā biedrībām un nodibinājumiem tiek piešķirts pašvaldības atbalsts. Nebija izdots neviens normatīvais akts, kas regulētu šo procesu, un arī pašvaldības tīmekļvietnē nebija pieejama informācija par kritērijiem, termiņiem vai pieteikšanās kārtību. Praksē atbalsts tika piešķirts pēc “nerakstītās kārtības” – galvenokārt tām organizācijām, kas par šādu iespēju zināja un pašvaldībā vērsās ar iesniegumu. Ņemot vērā, ka Ogres novadā darbojas ļoti liels skaits biedrību un nodibinājumu, šāda pieeja nav caurskatāma un nenodrošina vienlīdzīgas iespējas visām organizācijām, radot situāciju, kurā atbalstu saņem tikai daļa potenciālo pretendentu, bet citi par šādu iespēju neuzzina vispār.

Tā kā uz biedrības iesniegumiem atbildes netika sniegtas un situācija netika risināta, biedrība 2024. gada nogalē vērsās Administratīvajā tiesā, aizstāvot savas tiesības uz labu pārvaldību, vienlīdzīgu attieksmi un caurskatāmu lēmumu pieņemšanu. Tiesvedības gaitā tika vērtēts gan pašvaldības pienākums atbildēt uz iesniegumiem, gan tās rīcība pilsoniskās sabiedrības atbalsta nodrošināšanā.

2026. gada 14. janvārī Administratīvā rajona tiesa pasludināja spriedumu, ar kuru atzina Ogres novada pašvaldības rīcību par prettiesisku. Tiesa nepārprotami norādīja, ka pašvaldības bezdarbība nav uzskatāma par formālu vai tehnisku kļūdu, bet gan par būtisku tiesību principu pārkāpumu.

Spriedumā teikts:
“Domes rīcība nav tikai tehniska kļūda, bet gan labas pārvaldības principa pārkāpums. Domes bezdarbība, neatbildot uz iesniegumiem un nesniedzot informāciju, rada tiesisko nenoteiktību un liedz pieteicējai pilnvērtīgi plānot savu darbību.”

Tiesa uzsvēra, ka, lai arī pašvaldībai ir rīcības brīvība lemt par atbalsta piešķiršanu, tai nav tiesību ignorēt biedrību iesniegumus vai neizvērtēt tos pēc būtības. Šāda rīcība ir prettiesiska. Spriedumā pašvaldībai uzlikts par pienākumu rakstveidā atvainoties biedrībai par pieļauto prettiesisko rīcību, apliecinot, ka pilsoniskās sabiedrības tiesības uz atbildīgu, caurskatāmu un tiesisku publiskās varas rīcību ir reāli aizsargājamas.

Šī tiesvedība bija saistīta ar biedrības principiālu pārliecību, ka vēršanās pašvaldībā nedrīkst palikt bez atbildes. Satversmes 104. pants nostiprina ikviena tiesības likumā paredzētajā kārtībā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs un saņemt atbildi pēc būtības. Šīs tiesības konkretizē arī Iesniegumu likums, nosakot iestāžu pienākumu iesniegumus izskatīt savlaicīgi un sniegt skaidras, motivētas atbildes.

Mums ir būtiski, lai šīs normas tiktu ievērotas praksē, ne tikai formāli. Labas pārvaldības princips nozīmē atbildīgu, caurskatāmu un cieņpilnu publiskās varas rīcību, kā arī gatavību dialogam ar iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Biedrības mērķis ir sekmēt pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu vietējā līmenī un veidot kvalitatīvu sadarbību starp pašvaldību un novada iedzīvotājiem. Uzskatām, ka atklāts un savlaicīgs dialogs ir priekšnoteikums uzticībai un ilgtspējīgai attīstībai.

Pretošanās hibrīdapdraudējumam: digitālās mācības sabiedrības drošībai un saliedētībai Ogrē

Wed, 14 Jan 2026 13:17:00 +0000

Biedrība “Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība” sadarbībā ar domnīcu “Baltijas iniciatīva ES reformai” un ar Aizsardzības ministrijas atbalstu Ogres iedzīvotājus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus aicina piedalīties simulētās hibrīddraudu novēršanas mācībās, kas notiks 2026. gada 7. februārī Ogrē.

Pasākuma laikā NVO un vietējās kopienas pārstāvjiem būs iespēja piedalīties digitālās mācībās, kas simulē hibrīdapdraudējumus vietējos apstākļos.

Mācību mērķis ir stiprināt izpratni par hibrīddraudiem, attīstīt praktiskas rīcības prasmes un veicināt sabiedrības noturību krīzes situācijās. Tās sniedz iespēju drošā vidē praktiski pārbaudīt dažādas rīcības un komunikācijas pieejas, vienlaikus labāk izpotot hibrīddraudu ietekmi uz vietējo kopienu un sabiedrības noturību kopumā.

Mācību laikā dalībnieki trenēs un attīstīs prasmes, kas nepieciešamas rīcībai hibrīddraudu un krīzes situācijās:

atpazīt un analizēt dezinformāciju, tostarp informācijas manipulācijas un mēģinājumus polarizēt vai šķelt vietējo sabiedrību;
pārbaudīt informāciju krīzes apstākļos, strādājot ar pretrunīgiem un strauji mainīgiem informācijas avotiem;
pieņemt pamatotus lēmumus dinamiskā situācijā, izvērtējot iespējamo ietekmi uz sabiedrību un infrastruktūru;
koordinēt rīcību starp dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem, lai mazinātu iespējamo kaitējumu un saglabātu sabiedrisko mieru;
mazināt sabiedrības polarizāciju un spriedzi, izmantojot sociālos tīklus, kā arī privātos un publiskos komunikācijas kanālus.

Izspēlē tiks izmantota digitālā platforma Meleys, kas simulē sociālo tīklu vidi un informācijas telpu krīzes apstākļos. Platforma ļauj dalībniekiem reāllaikā sekot informācijas plūsmai, analizēt saturu, identificēt dezinformācijas naratīvus un modelēt stratēģiskās komunikācijas risinājumus.

Dalībai izspēlē nepieciešams klēpjdators (mobilais tālrunis nebūs piemērots) – vēlams katram dalībniekam, bet vismaz viens katrai komandai.

Norises informācija

Kad? - 2026. gada 7. februārī
Cikos? - no plkst. 10.00 līdz 13.00
Kur? - Ogresgrīvas pusmuiža, Rīgas iela 14A, Ogrē.

Pieteikšanās:
Lūdzam pieteikt dalību līdz 26. janvārim, aizpildot pieteikuma veidlapu.

Papildu informācija

Biedrība “Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība”
Kontaktpersona: Elīna Grīnhofa
E-pasts: e.grinhofa@gmail.com

Domnīca “Baltijas iniciatīva ES reformai”
E-pasts: events@balticinitiative.eu
Tālr.: 27898452