Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība - Aktuāli

Par 2023. gada tikšanos un Integritātes pakta sadarbības piedāvājumu Ogres novada pašvaldībai

Wed, 29 Jul 2026 05:43:00 +0000

Pēdējās dienās bijušais Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis publiskojis savu versiju par 2023. gada 21. novembra tikšanos ar mūsu biedrības un “Sabiedrības par atklātību – Delna” pārstāvēm. Viņš apgalvo, ka tikšanās laikā esam ķērušās pie “draudiem un šantāžas” un piedāvājušas iespējamos pārkāpumus Ogres novada pašvaldības iepirkumos slēpt no sabiedrības.

Tie ir ļoti nopietni apgalvojumi. Tie skar ne tikai konkrētu cilvēku un organizāciju reputāciju, bet, pasniegti kā piemērs NVO darbībai kopumā, met ēnu arī uz pilsoniskās sabiedrības sektoru un tā lomu publiskās pārvaldes uzraudzībā. Tāpēc uzskatām par nepieciešamu precizēt faktus un norādīt uz selektīvo veidu, kādā šobrīd tiek atspoguļota 2023. gada tikšanās un tai sekojošie notikumi. Helmaņa paustie apgalvojumi par mūsu rīcību neatbilst patiesībai.

Tikšanās mums ir labi palikusi atmiņā. Iecerētās sarunas par iespējamu sadarbību vietā tā mums drīzāk atgādināja nopratināšanu – toreizējais domes priekšsēdētājs lasīja priekšā iepriekš sagatavotus jautājumus par pilsonisko līdzdalību, NVO darbību un citiem jautājumiem.

Mēs savukārt izmantojām iespēju skaidrot, kādēļ bijām ieradušās, proti, pastāstīt par Integritātes paktu un piedāvāt pašvaldībai iesaistīties tā īstenošanā.

Jāatzīst, Integritātes pakts Latvijā joprojām nav plaši pazīstama prakse. Vienkāršoti to varētu saukt par godprātības aktu – vienošanos, kas paredz pilsoniskās sabiedrības iesaisti publiska iepirkuma uzraudzībā, lai sekmētu atklātu un godprātīgu iepirkuma procesu. Būtiska šādas pieejas daļa ir ne tikai iespējamo risku savlaicīga pamanīšana, bet arī iespēja veicināt iedzīvotāju uzticēšanos tam, ka publiskā iepirkuma procedūra norit godprātīgi un publiskie līdzekļi tiek izlietoti atbildīgi.

To, ka šajā jomā Ogres novadā ir vieta uzlabojumiem, nupat ļoti skaidri parādījusi arī Valsts kontrole. Revīzijā par Ogres novada pašvaldības rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu konstatētas vairākas būtiskas problēmas, tostarp iepirkumu jomā. Valsts kontrole norāda arī uz konstatētām krāpšanas riska pazīmēm un par atsevišķiem gadījumiem ir informējusi tiesībaizsardzības un citas kompetentās institūcijas.

Bet atgriezīsimies 2023. gada 21. novembrī.

Tikšanās laikā uzzinājām, ka saruna tiek ierakstīta. Iepriekš tas ar mums nebija saskaņots. Pēc tikšanās rakstiski lūdzām pašvaldībai izsniegt arī mums sarunas ierakstu. Ierakstu nesaņēmām. Arī mūsu iepriekšējais lūgums sniegt atbildi par sadarbības iespējām tobrīd bija palicis bez atbildes.

Tāpēc, ja reiz tagad šis ieraksts tiek izmantots, lai pamatotu publiskus apgalvojumus par mūsu biedrību, aicinām publicēt visu sarunu pilnā apjomā. Mums pret to nav nekādu iebildumu. Gluži pretēji – tad ikviens varēs pats dzirdēt gan sacīto, gan kontekstu un vērtēt šobrīd publiski piedāvāto sarunas interpretāciju.

Te laikam ir vietā arī viens jautājums. Ja Egils Helmanis patiešām uzskatīja, ka 2023. gada 21. novembra tikšanās laikā notiek draudi vai šantāža, vai viņš par to vērsās tiesībsargājošajās iestādēs? Mūsuprāt, tā būtu atbildīga rīcība, saskaroties ar iespējamu šantāžu.

Mums, savukārt, ir saglabājušies dokumenti no laika uzreiz pēc tikšanās.

Jau 2023. gada 27. novembrī – sešas dienas pēc sarunas – nosūtījām Egilam Helmanim un pašvaldībai rakstisku sadarbības piedāvājuma precizējumu. Tajā skaidri formulējām Integritātes pakta mērķi: nodrošināt atklātu iepirkuma procedūru, godīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, kā arī informēt sabiedrību par iepirkumu gaitu.

Turpat rakstījām arī par mērķi, kopīgi veicinot godīgus iepirkumus, sekmēt efektīvāku budžeta līdzekļu izlietojumu un vairot iedzīvotāju uzticēšanos Ogres novada pašvaldībai.

Integritātes paktu ar Ogres novada pašvaldību noslēgt neizdevās. Taču tas nenozīmē, ka pārstājām sekot pašvaldības iepirkumiem. Pamanot satraucošus signālus iepirkumu dokumentācijā, esam par tiem vērsušies atbildīgajās institūcijās. To esam darījuši arī saistībā ar Neatkarības laukuma projektu.

Un te nonākam pie plašāka jautājuma par NVO lomu.

NVO ir ļoti dažādas. Vienas palīdz cilvēkiem, citas organizē kultūras un sporta dzīvi, pārstāv dažādu sabiedrības grupu intereses, stiprina kopienas vai sniedz pakalpojumus. Stiprai demokrātijai šī dažādība ir nepieciešama.

Viena no mūsu biedrības darbības šķautnēm ir tā sauktā sabiedriskās uzraudzības loma – iespēju robežās un lielākoties brīvprātīgi sekot līdzi pašvaldības darbam, uzdot jautājumus, prasīt informāciju un vērst atbildīgo institūciju uzmanību uz situācijām, kurās saskatām problēmas.

Šāda pilsoniskās sabiedrības loma ne vienmēr ir ērta. Organizācijas, kas uzdod neērtus jautājumus un pieprasa lielāku atklātību, var sastapties arī ar pretdarbību, mēģinājumiem diskreditēt to darbu vai apšaubīt to motivāciju.

Mēs to apzināmies un esam gatavi argumentētai kritikai par savu darbu. Tā ir normāla un nepieciešama demokrātiskas sabiedrības daļa.

Taču kritika un nepatiesu faktu izplatīšana nav viens un tas pats.

Apgalvojumi, ka esam draudējuši, šantažējuši un piedāvājuši slēpt pārkāpumus no sabiedrības, nav kritika.

Tie ir meli.

Valsts kontrole: Ogres novada pašvaldībā nav nodrošināta caurskatāma un atbildīga publisko līdzekļu pārvaldība

Thu, 16 Jul 2026 19:06:00 +0000

2026. gada 16. jūlijā ir publicēts Valsts kontroles revīzijas ziņojums par Ogres novada pašvaldību. Mēs ceram, ka tas kļūs par sākumu reālām pārmaiņām Ogres novada pārvaldībā.

Revīzijas ziņojumā konstatētas būtiskas neatbilstības un sistēmiski trūkumi finanšu pārvaldībā, iekšējā kontrolē, attīstības plānošanā, iepirkumu organizēšanā un lēmumu caurskatāmībā. Revīzijā identificētas arī krāpšanas riska pazīmes, par kurām informētas tiesībaizsardzības iestādes. Valsts kontrole secina, ka šādi trūkumi apdraud uzticēšanos publiskajai pārvaldei.

Revīzijas secinājumi spilgti parāda to, par ko daudzi novada iedzīvotāji un organizācijas runā jau ilgstoši - pašvaldības darbs nav pietiekami atklāts un caurskatāms, savukārt dialogs ar iedzīvotājiem nereti tiek uztverts nevis kā vērtība, bet kā nevēlams apgrūtinājums.

Tieši tāpēc īpaši svarīga ir neatkarīgu valsts institūciju loma.

Valsts kontrole ir viena no Latvijas demokrātijas un tiesiskas valsts balstiem. Tās neatkarība nav formalitāte - tā ir priekšnoteikums tam, lai sabiedrība varētu uzticēties, ka publiskā vara tiek uzraudzīta objektīvi un profesionāli. Tāpēc publiski izteikumi, kuros bez faktiem un pierādījumiem tiek apšaubīta šīs institūcijas neatkarība vai pausti pieņēmumi par politisku ietekmi, nav tikai viedoklis. Tie grauj sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām un līdz ar to arī mūsu valsts noturību. Laikā, kad uzticēšanās demokrātiskajām institūcijām ir īpaši svarīga, šādai retorikai ir tālejošas sekas.

Šis stāsts ir arī par pilsonisko līdzdalību.

Ikviens iedzīvotājs ir aicināts būt vērīgs, atbildīgs un nepalikt vienaldzīgs, ja pamana iespējamas nelikumības vai sliktas pārvaldības pazīmes. Tieši tā darbojas demokrātiska valsts - iedzīvotāji ziņo, neatkarīgas institūcijas izvērtē un pieņem profesionālus, izsvērtus lēmumus.

Nevalstiskajām organizācijām kā aktīvu iedzīvotāju kopām šajā procesā ir īpaša atbildība.

Arī mūsu biedrība pirms vairākiem gadiem atsaucās Valsts kontroles publiskajam aicinājumam sniegt informāciju par iespējamām problēmām pašvaldību darbā. Esam pārliecināti, ka to darīja arī citas Ogres novada organizācijas un iedzīvotāji. Mūsu uzdevums nav veikt revīzijas vai pieņemt spriedumus. Mūsu uzdevums ir būt vērīgiem, ziņot un izmantot demokrātiskas valsts piedāvātos mehānismus. Savukārt izvērtēšana ir neatkarīgu institūciju kompetence.

Tieši tā darbojas stipra pilsoniskā sabiedrība. Un tieši tā kļūst stiprāka arī valsts.

Ziņojums pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/ogres-novada-pasvaldibas-ricibas-ar-finansu-lidzekliem-un-mantu-likumiba-un-lietderiba

(Uz)ticamas ziņas? Sarunu vakars par medijpratību, uzticēšanos un informācijas vidi

Mon, 25 May 2026 09:40:00 +0000

Jau 2. jūnijā plkst. 18:30 Ogresgrīvas pusmuižā notiks ceturtais sarunu vakars ciklā “Stipras kopienas - droša Latvija”.

Mēs dzīvojam laikā, kad informācijas ir vairāk nekā jebkad agrāk - ziņas, viedokļi, video, komentāri un “eksperti” mūs sasniedz nepārtraukti. Sociālie tīkli kļuvuši par galveno informācijas avotu daudziem cilvēkiem, taču vienlaikus tie rada vidi, kur emocijas bieži uzvar faktus, bet klikšķi - saturu.

Kam mēs šodien uzticamies? Kā atšķirt informāciju no manipulācijas? Cik atbildīgi un daudzveidīgi ir mūsdienu mediji? Kādu lomu spēlē politika, algoritmi un sensāciju kultūra? Un ko šajā visā var darīt pats cilvēks?

Uz šiem un citiem jautājumiem kopīgi meklēsim atbildes ceturtajā sarunu vakarā publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas - droša Latvija”, kas būs veltīts medijpratībai, uzticēšanās jautājumiem un informācijas videi mūsdienās.

Sarunu vadīs Dāvis Matskins, bet kā eksperte vakara sarunā piedalīsies Klinta Ločmele - komunikācijas un medijpratības pētniece no Latvijas Universitātes.

Sarunu vakars būs iespēja ne tikai klausīties ekspertu skatījumā, bet arī pašiem iesaistīties diskusijā par to, kā veidojas mūsu priekšstati par notiekošo un kā informācijas vide ietekmē sabiedrību, demokrātiju un savstarpējo uzticēšanos.

👉 Dalība bez maksas, bet ar iepriekšēju pieteikšanos: https://ej.uz/uzticamasziņas

📅 Datums: 2. jūnijs, 18:30–20:30 (ierašanās no 18:00)

📍 Vieta: Ogresgrīvas pusmuiža, Ogrē, Rīgas ielā 14a

Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par šīs publikācijas saturu atbild Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība. Projekta Nr. 2026.LV/NVOF/MIC/009

Neatbildēšanas kultūra. Tiesiskums kā izturības pārbaude.

Thu, 14 May 2026 07:26:00 +0000

Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 14. janvārī atzina par prettiesisku Ogres novada pašvaldības rīcību, uzliekot par pienākumu pašvaldībai viena mēneša laikā rakstveidā atvainoties Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrībai. Tiesa secināja, ka pašvaldība nebija atbildējusi uz biedrības iesniegumiem, nebija izvērtējusi lūgumu par telpu nodrošināšanu. Spriedumā īpaši uzsvērts, ka šī rīcība “nav tikai tehniska kļūda, bet gan labas pārvaldības principa pārkāpums”. Taču atvainošanos biedrība sagaidīja tikai šonedēļ, pēc atkārtotas vēršanās tiesā.

Prasību administratīvajā tiesā biedrība iesniedza pirms apmēram pusotra gada. Šādi izlēmām rīkoties ne jau tāpēc, ka vēlētos tiesāties ar savu pašvaldību. Taču bija sakrājies pārāk daudz neatbildētu iesniegumu un situāciju, kurās pašvaldība vienkārši neiesaistījās dialogā. Vēršanos tiesā redzējām kā galēju instrumentu, lai mēģinātu panākt elementāru komunikāciju un atbildību.

Prasībai izvēlējāmies vienu konkrētu gadījumu no plašāka līdzīgu situāciju kopuma. Tas bija saistīts ar biedrības darbības atbalstu - informācijas pieejamību, telpu nodrošināšanu un attieksmi pret pilsoniskās sabiedrības organizāciju kopumā. Izvēlētajā gadījumā neatbildēšanas sekas bija jūtamākas un robežojās ar kaitniecību. Taču pati situācija nebija unikāla. Drīzāk otrādi - diezgan ikdienišķa. Tieši tāpēc tā šķita svarīga un piemērota precedenta radīšanai.

Latvijā iedzīvotāju tiesības saņemt atbildes no valsts un pašvaldību iestādēm nav tikai “labā prakse”. Tās izriet no Satversmes 104. panta, Iesniegumu likuma, Informācijas atklātības likuma, Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma. Tie paredz pienākumu iestādēm atbildēt, skaidrot savu rīcību, ievērot labas pārvaldības principu un nodrošināt taisnīgu procedūru saprātīgā termiņā.

Praksē tas ne vienmēr notiek.

Spriedumā pašvaldībai tika uzlikts pienākums viena mēneša laikā rakstveidā atvainoties biedrībai. Valsts nodevu par tiesvedību pašvaldība biedrībai atmaksāja, taču pati atvainošanās - būtiskākais kaitējuma atlīdzinājums - noteiktajā termiņā netika saņemta. Lai panāktu sprieduma izpildi, konsultējāmies ar tiesu par tālāko rīcību situācijā, kad nolēmums netiek pildīts. Tiesa skaidroja, ka šādos gadījumos iespējams sūdzēties par sprieduma neizpildi, savukārt tiesa var lemt par naudassoda piemērošanu atbildīgajai amatpersonai.

Tikai pēc šāda tiesas “atgādinājuma” pašvaldība nosūtīja formālu atvainošanos par “pieļauto prettiesisko rīcību, nenodrošinot biedrības darbības atbalstu”.

Šis nav stāsts par vienu atvainošanos vai konkrētu neatbildētu iesniegumu. Tas vairāk ir stāsts par nesamērību.

Lai panāktu šķietami pašsaprotamu lietu - saņemtu atbildi uz iesniegumu, panāktu, ka pašvaldība izvērtē lūgumu pēc būtības vai pat pilda tiesas spriedumu - nepieciešams ieguldīt ļoti daudz laika, enerģijas un neatlaidības. Tas prasa orientēties normatīvajos aktos, sekot termiņiem, rakstīt procesuālus dokumentus un būt gatavam ilgstošai tiesvedībai - citiem vārdiem, ieguldīt ievērojamus resursus, lai panāktu, ka likumos noteiktais tiek ievērots arī praksē.

Lielākā daļa cilvēku to nedara. Nevis tāpēc, ka nebūtu saskārušies ar neatbildētiem iesniegumiem, bet tāpēc, ka mūsu katra resursi ir ierobežoti un ieguvums bieži vien ir nesamērīgs pret ieguldījumu.

Arī šajā gadījumā gala rezultāts būtībā bija formāla atvainošanās, turklāt saņemta tikai pēc atkārtotas vēršanās tiesā.

Pa šo laiku ir sakrājušies arī citi neatbildēti iesniegumi. Teorētiski arī par tiem iespējams iet to pašu ceļu - vērsties tiesā, gaidīt spriedumu un pēc tam vēl panākt tā izpildi. Taču tas nozīmētu vēl vienu gadu vai ilgāk procesā, lai beigās panāktu to, kam labā pārvaldībā būtu jānotiek bez tiesas iesaistes.

Protams, svarīgi ir tas, ka Latvijā pastāv iespēja aizstāvēt savas tiesības tiesā. Taču demokrātiskas valsts kvalitāti nevar mērīt tikai pēc tā, vai cilvēkam teorētiski ir iespēja tiesāties. Tieši tāpēc tik būtisks ir labas pārvaldības princips - tam demokrātiskā valstī būtu jākļūst par neapspriežamu standartu, nevis izņēmumu vai labas gribas jautājumu.

Labas pārvaldības principa būtība ir vienkārša - valsts un pašvaldības institūcijām jāstrādā cilvēku labā, jāspēj atbildēt, skaidrot savu rīcību, iesaistīties dialogā un cienīt sabiedrību arī tad, ja viedokļi nesakrīt.

Tieši attieksme bieži vien kļūst par lielāko problēmu. Priekšstats, ka “mēs te lemjam, bet tie cilvēki ārpusē tikai traucē”, neveidojas vienā dienā. Tas nostiprinās caur mazām ikdienas situācijām - neatbildētiem iesniegumiem, ignorētiem jautājumiem, nevēlēšanos skaidrot lēmumus vai iesaistīties sarunā.

Un tieši šādas, šķietami mazas un ikdienišķas situācijas ilgtermiņā grauj uzticēšanos valstij un vietvarai daudz vairāk nekā skaļi politiski konflikti.

Uzticēšanās nav abstrakts jēdziens. Ja cilvēkiem rodas sajūta, ka dialogs ar institūcijām nav iespējams, ka viņi netiek uzklausīti vai ka taisnīguma panākšana ir pārāk dārga un laikietilpīga, mazinās vēlme iesaistīties un pieaug atsvešinātība.

Tāpēc demokrātiskas pārvaldības kvalitāti nosaka ne tikai tiesu sistēma vai formālas procedūras, bet arī ikdienas attieksme - spēja atbildēt, skaidrot savu rīcību un sarunāties ar cilvēkiem.

Elīna Grīnhofa, Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība

Drīzumā jau trešais sarunu pasākums publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”

Fri, 20 Mar 2026 13:38:00 +0000

2026. gada 9. aprīlī Ikšķilē notiks nākamā tikšanās publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”. Šoreiz sarunas centrā – digitalizācija un tās ietekme uz mūsu ikdienu, kopienām un sabiedrību kopumā.

Sarunas tēma “Cik digiTĀLI esam?” aicina kopīgi domāt par to, kā digitālie risinājumi ietekmē mūsu dzīvi – vai tie patiešām to padara vienkāršāku un pieejamāku ikvienam? Vai bezmaksas apmācības palīdz? Vai jaunie pakalpojumi ir veidoti, domājot par lietotāju? Vai kļūstam digitāli drošāki? Un kas ir tas, ko katrs no mums jau spēj paveikt “aizvērtām acīm”?

Sarunas tēmu palīdzēs atklāt Zane Matesoviča, piedāvājot savu skatījumu uz digitālo prasmju attīstību, lietotāju pieredzi un sabiedrības gatavību pārmaiņām.

Vienlaikus sarunā īpaša uzmanība tiks pievērsta cilvēciskajai dimensijai – kā nepazaudēt savstarpējās saites straujas digitalizācijas laikā un ko darīt, lai līdz ar tehnoloģiju attīstību nezaudētu cilvēkus, kuri dažādu iemeslu dēļ netiek līdzi pārmaiņām. Kā veidot sabiedrību, kurā ir vieta ikvienam? Jo mēs esam maz, un mums vajag mūs visus.

Saruna iecerēta kā atvērta un iekļaujoša tikšanās, kurā katram dalībniekam ir sava pieredze un pārdomas. Tās kopā liekot, iespējams gan iegūt jaunas atziņas sev, gan dot vērtīgu pienesumu citiem.

Sarunu cikls “Stipras kopienas – droša Latvija” ir vieta, kur satikties, runāt un ieklausīties – par to, kas mūs vieno un stiprina kā kopienu.

👉 Dalība bez maksas, bet ar iepriekšēju pieteikšanos – anketa šeit!

📅 Datums: 9. aprīlis, 11:00

📍 Vieta: Daugavas prospekts 34, Ikšķile

Aicinām uz otro sarunu vakaru publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”

Sun, 08 Mar 2026 08:15:00 +0000

2026. gada 19. martā Lielvārdē notiks otrais sarunu vakars publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas - droša Latvija”. Šoreiz sarunas centrā būs jautājums par dzīves kvalitāti laukos un vietējās kopienas lomu savas vietas attīstībā, iepazīstot pieeju, ko starptautiski dēvē par Habitability jeb vietas dzīvojamības konceptu.

Pasākuma laikā dalībnieki iepazīsies ar Habitability/dzīvojamības pieeju – metodi, kas palīdz analizēt, cik dzīvojama, pieejama un cilvēkiem piemērota ir konkrētā vieta. Tomēr šī nebūs tikai teorētiska iepazīšanās ar jēdzienu. Sarunas gaitā dalībnieki kopīgi identificēs aspektus, kas ietekmē dzīvojamību laukos – gan iespējas, gan šķēršļus, balstoties savā pieredzē un vietējās kopienas skatījumā.

Pasākumā kā viesis piedalīsies Āris Ādlers, kurš ir AEIDL (Eiropas asociācija vietējai attīstībai) valdes loceklis, neatkarīgais eksperts un starptautiskās asociācijas „PREPARE AISBL” prezidents. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze vietējās attīstības, pilsoniskās sabiedrības un IT projektu vadībā, tostarp kā vietējās rīcības grupas „Jūras Zeme” valdes priekšsēdētājam.

Sarunu turpinājumā pasākums pārtaps praktiskā darbnīcā, kur dalībnieki varēs iepazīt dzīvojamības analīzes pieeju un gūt idejas, kā šo metodi izmantot savas vietas izpētē. Balstoties uz sarunā identificētajiem izaicinājumiem, tiks organizētas arī risinājumu darbnīcas, kur kopīgi meklēsim praktiskus soļus un pieejas, kā vietējā sabiedrība var iesaistīties pārmaiņu veidošanā un savas dzīves vides uzlabošanā.

Sarunu vakara formāts paredz ne tikai klausīties ekspertu skatījumu, bet galvenokārt kopīgā sarunā izzināt savu dzīves vidi. Caur sarunu un dažādu pieredžu satikšanos iespējams labāk saprast ne tikai pašu tēmu, bet arī to, kā mēs katrs uztveram savu vietu, kādi ir mūsu ikdienas izaicinājumi un kas patiesībā veido dzīvojamības sajūtu konkrētā kopienā.

👉 Dalība bez maksas, bet ar iepriekšēju pieteikšanos – anketa šeit!

📅 Datums: 19. marts, 18:00

📍 Vieta: Koprades telpa "CoLabora Lielvārde", Ausekļa iela 1a, Lielvārde

Aizvadīta pirmā saruna ciklā “Stipras kopienas – droša Latvijā”

Fri, 27 Feb 2026 07:49:00 +0000

Ceturtdienas vakarā mājīgajās Ogresgrīva pusmuiža telpās, aizvadījām pirmo sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvijā”. Pirmās sarunas tēma - “Uzticēšanās” bija raisījusi lielu interesi – dalībnieku reģistrēšanos nācās pārtraukt jau vairākas dienas pirms pasākuma.

Vakara viešņa psihoterapeite Diāna Zande aicināja klātesošos dalīties domās, sajūtās un pieredzē par uzticēšanos gan šaurākā nozīmē, ģimenē un draugu lokā, gan savas kopienas un valsts līmenī. Runājām par interešu grupām, kopienām, par lietām un sajūtām, kas veido uzticēšanos un piederības sajūtu valstij.

Sadrumstalota sabiedrība neveidojas tāpēc, ka cilvēki dzied korī vai nūjo. Tā veidojas tad, kad starp šīm grupām nav tiltu un kad nav vietas, kur sarunāties arī par neērto.

Sarunu vakars par uzticēšanos bija pirmais mēģinājums radīt šādu telpu – kur runāt ne tikai par himnu un simboliem, bet arī par drošības sajūtu. Par to, vai cilvēks savā pilsētā jūtas droši – politiski, sociāli, ekonomiski.

Ja kādam šķiet, ka “valsts – tie esam mēs” skan tukši, tad tas ir signāls, ka šī frāze jāpiepilda ar reālu saturu. Un tas notiek tikai tad, ja cilvēki ar atšķirīgu pieredzi nāk un saka: “Man nav droši. Man šķiet, ka viss jāizdara pašai.” Tieši šī balss palīdz demokrātijai augt, jo demokrātijas kultūra neveidojas no klusēšanas.

Tieši tāds ir arī mūsu biedrības mērķis – veicināt sabiedrības interesi par notiekošo pašvaldībā un valstī, veicināt sadarbību starp iestādēm un iedzīvotājiem, panākt, lai cilvēki līdzdarbojas lēmumu pieņemšanā, aktualizētu jautājumus, kas reāli sāp.

Drošības sajūta nerodas no karogiem vien. Tā rodas no pieredzes, ka tevi sadzird, ka vari ietekmēt procesus un ka kopiena nav tikai interešu pulciņi, bet arī spēja solidarizēties, kad kaut kas nav kārtībā. Ja šī sajūta šobrīd nav – tas nav pārmetums cilvēkam. Tas ir izaicinājums mums visiem.

Diāna Zande atgādināja mums it kā zināmas lietas. Sākt ar sevi. Pateikt “labrīt” ne tikai savējiem un labi zināmajiem cilvēkiem. Uzsmaidīt kasierei veikalā. Pateikt labu vārdu īgnam kaimiņam, un pajautāt, vai viņam nevajag ko palīdzēt. Mēs veidojam attiecības, sarunājoties, uzklausot, mēģinot saprast.

Un tieši tā noslēdzās mūsu pirmais sarunu vakars – šķiroties teicām sev nepazīstamiem cilvēkiem – ar labvakaru, uz tikšanos nākamreiz! Un sasmaidījāmies, kā no savējiem atvadoties.

Liels paldies Velgai Kopcei un sociālajam uzņēmumam SIA UGLY CAKE par radīto svētku sajūtu!

Aicinām sekot līdzi informācijai par mūsu biedrības aktualitātēm un pievienoties sarunām arī turpmāk!

Projektu “Stipras kopienas – droša Latvijā” Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība sadarbībā ar Ogres Attīstības Biedrība, Zied zeme, biedrību Ikšķiles Senioru skola un Ogres novada Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pensionāru biedrību “Saulgrieži”.

Biedrība aicina Ogres novada pašvaldības amatpersonu atsaukt publiski izplatītos apgalvojumus un atvainoties

Thu, 26 Feb 2026 07:22:00 +0000

2026. gada 19. februāra Ogres novada domes komitejas sēdē tika izskatīts jautājums par sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sastāva papildināšanu. Šī iemesla dēļ Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība (ONPSAB) iesniedza pašvaldībā aicinājumu iekļaut komisijā arī nevalstisko organizāciju pārstāvi, tādējādi veicinot sabiedrības iesaisti, informācijas apriti un noturību krīzes situācijās.

Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība pēdējos gados īstenojusi projektu “NVO tīkls Ogres novada drošībai”, organizējot seminārus un darbnīcas par rīcību krīžu situācijās, kā arī uzsākusi novada NVO sadarbības tīkla izveidi. Biedrība aktīvi iesaistās arī Latvijas Pilsoniskā alianses Civilās aizsardzības darba grupā, papildinot savas zināšanas, sadarbojoties un stiprinot NVO lomu valsts mērogā. Biedrības aicinājums publicēts mājaslapā: https://ej.uz/6nuq .

Liels un nepatīkams bija biedrības pārsteigums, kad 2026. gada 19. februāra Finanšu komitejas sēdē jautājuma ziņotājs – Ogres novada pašvaldības Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Eglīts (NA) publiski pauda klaji melīgus apgalvojumus par biedrību.

Citējam: “Šī te biedrība patiesībā nav politiski neitrāla, šīs biedrības biedri ir konkrētas politiskās partijas organizācijas dalībnieki, un biedrība ir tikai tāpēc, lai varētu skaļi paust šo te uzstādījumu. Ja runā par konkrēto biedrību, tad viņa nekad nav nākusi pie manis ar aicinājumu – kā mēs varam sadarboties. Viņi ir aicinājuši apmeklē viņu pasākumu, kurā varētu paust viedokli, ko dome nedara pareizi. Tas ir viens no neskaidrības iemesliem, par kuriem es arī minēju, kāpēc primāri būtu jāvērtē tas, vai vispār ir skatāms šāds uzaicinājums piedalīties šādos pasākumos". (Sēde skatāma šeit.)

Faktiskie apstākļi liecina par pretējo - 2025. gadā biedrība vairākkārt ir sazinājusies ar Eglīta kungu gan rakstiski, gan telefoniski, aicinot uz tikšanos, lai pārrunātu plānotās NVO un iedzīvotāju apmācības civilās drošības jomā un iespējamo sadarbību ar pašvaldību. Diemžēl Eglīta kungs līdz šim ne reizes nav radis iespēju tikties uz sarunu, kā arī pēc vairākkārtējiem aicinājumiem ne viņš, ne kāds cits pašvaldības pārstāvis nav piedalījies nevienā no biedrības organizētajiem pasākumiem.

Par absolūti nepamatotu uzskatāms Eglīta kunga apgalvojums par biedrības politisku angažētību. Neviens no biedrības valdes locekļiem nav nevienas politiskās partijas biedrs, un politiskā piederība nav biedrības darbības priekšnoteikums. Biedrības mērķi un īstenotie projekti ir vērsti uz pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un sabiedrības noturības veicināšanu, nevis politisku darbību.

Biedrības statūtos ir skaidri definēti darbības mērķi – pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, līdzdalības veicināšana, izpratnes veidošana par labu pārvaldību un sadarbības procesiem. Biedrības īstenotie projekti, tostarp civilās aizsardzības jomā, tiek realizēti profesionāli un atbilstoši statūtos noteiktajiem mērķiem.

Politiskā neitralitāte nenozīmē, ka biedrības biedriem nav personīgu viedokļu par politiskajiem procesiem vai ka viņiem būtu liegtas tiesības tos paust. Eglīta kunga izteikumi rada nepamatotu priekšstatu, ka pilsoniskā aktivitāte pati par sevi ir politiski motivēta vai apšaubāma, kas ir pretrunā demokrātiskas sabiedrības principiem.

Biedrība uzskata, ka Eglīta kunga publiskie izteiktie, nepamatotie apgalvojumi par biedrības iespējamu politisku angažētību un sadarbības neesamību grauj biedrības reputāciju, aizskar tās biedrus un mazina sabiedrības uzticēšanos pilsoniskajai sabiedrībai kopumā.

Ņemot vērā, ka apgalvojumi tika pausti oficiālā pašvaldības komitejas sēdē, to ietekme ir jo īpaši būtiska.

2026. gada 19. februārī biedrība rakstiski vērsās pie Jāņa Eglīta, aicinot nākamajā Ogres novada domes sēdē publiski atsaukt Finanšu komitejas sēdē paustos nepatiesos apgalvojumus par biedrību, kā arī publiski atvainoties biedrībai par reputāciju aizskarošiem un nepamatotiem izteikumiem. Šāds solis parādītu spēju uzņemties atbildību par saviem vārdiem un tiekšanos uz faktos un savstarpējā cieņā balstītu komunikāciju, kas ir priekšnoteikums konstruktīvai sadarbībai starp pašvaldību un pilsonisko sabiedrību.

Nākamā domes sēde notiek ceturtdien, 2026. gada 26. februārī.

Biedrība rosina iekļaut NVO pārstāvi Ogres novada pašvaldības Civilās aizsardzības komisijā

Thu, 19 Feb 2026 09:16:00 +0000

Saistībā ar Ogres novada domes komitejā skatāmo jautājumu par sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sastāvu, biedrība “Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība” iesniegusi priekšlikumu komisijā iekļaut arī nevalstisko organizāciju pārstāvi.

Biedrības ieskatā sabiedrības iesaiste civilās aizsardzības jautājumos ir būtiska mūsdienīgas un noturīgas pašvaldības sastāvdaļa.

Valsts aizsardzības koncepcija uzsver sabiedrības un pilsoniskā sektora nozīmi valsts drošības stiprināšanā, savukārt Iekšlietu ministrija aicina pašvaldības pilnveidot sadarbību ar NVO civilās aizsardzības sistēmā.

Pozitīva prakse jau pastāv citviet Latvijā. Kuldīgas novada un Krāslavas novada pašvaldību komisijās darbojas NVO pārstāvji, savukārt Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība un Alūksnes novada pašvaldība īsteno kopīgas mācības ar pilsonisko sektoru.

Pēdējos gados biedrība īstenojusi projektu “NVO tīkls Ogres novada drošībai”, organizējot seminārus un darbnīcas par rīcību krīžu situācijās, kā arī izveidojusi novada NVO sadarbības tīklu. Biedrība aktīvi iesaistās arī Latvijas Pilsoniskā alianses Civilās aizsardzības darba grupā, stiprinot NVO lomu valsts mērogā.

“Krīžu pārvaldībā būtiska ir ne tikai institucionālā, bet arī kopienu gatavība. NVO var būt nozīmīgs tilts starp pašvaldību un iedzīvotājiem,” norāda biedrības pārstāvji.

Biedrība uzskata, ka NVO pārstāvja iekļaušana komisijā stiprinātu sabiedrības iesaisti, informācijas apriti un novada noturību krīzes situācijās.

Uzsākam sarunu ciklu “Stipras kopienas – droša Latvija”! Pirmais sarunu vakars par uzticēšanos

Fri, 13 Feb 2026 10:51:00 +0000

2026. gada 26. februārī Ogresgrīvas pusmuižā notiks pirmais sarunu vakars jaunajā publisko sarunu ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”. Pirmās tikšanās tēma – uzticēšanās – izvēlēta apzināti, jo uzticēšanās ir pamats jebkurai sadarbībai, spēcīgām kopienām un jēgpilnai līdzdalībai sabiedriskajos procesos.

Sarunā piedalīsies psiholoģe Diāna Zande, palīdzot padziļināt diskusiju par uzticēšanos cilvēkiem, institūcijām, medijiem un valstij. Kas notiek ar sabiedrību, kad zūd uzticēšanās? Kā tā veidojas? Un kāpēc bez tās nav iespējamas ne spēcīgas kopienas, ne jēgpilna līdzdalība?

Sarunu cikls ir iecerēts kā regulāra tikšanās vieta dažādu paaudžu un pieredzes cilvēkiem, lai kopīgi domātu par jautājumiem, kas skar gan ikdienas dzīves kvalitāti, gan kopienu noturību mūsdienu nenoteiktības un pārmaiņu apstākļos. Tematiski sarunas aptvers dažādus sabiedrībai aktuālus jautājumus, saglabājot fokusu uz kopienu spēku, savstarpējo uzticēšanos un sadarbību.

Sarunu cikla “Stipras kopienas – droša Latvija” idejas īsteno Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība, sadarbībā ar Ogres Attīstības biedrību, publisko un privāto partnerattiecību biedrību “Zied zeme”, biedrību “Ikšķiles Senioru skola” un Ogres novada Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pensionāru biedrību “Saulgrieži”.

👉 Dalība bez maksas, bet ar iepriekšēju pieteikšanos: https://ej.uz/uzticēšanās

📅 Datums: 26. februārī, 18:30–20:30 (ierašanās no 18:00)

📍 Vieta: Ogresgrīvas pusmuiža, Ogrē, Rīgas ielā 14a